Banka Citadele (Latvija)

Pandēmijas pirmais vilnis pārvarēts veiksmīgāk nekā cerēts

Publicēts

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem. Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties.

Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies. Protams ir jautājums cik šis patēriņš būs noturīgs un daļa no uzlabojumiem varētu būt saistīts ar iepriekš atliktiem pirkumiem. Kā liecina Latvijas Bankas publicētā informācija, ārkārtas situācijas laikā Latvijas mājsaimniecības komercbankās uzkrāja par 200 miljoniem eiro vairāk nekā parasti pavasara mēnešos, un domājam šobrīd tas tiek tērēts. Tomēr straujais patēriņa pieaugums norāda uz mazāku IKP kritumu un ļauj cerēt, ka nepiepildīsies pavasarī prognozētās bažas par smagu, ļoti smagu vai katastrofālu ekonomikas samazinājumu.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka arī citos rādītājos, piemēram, mobilitāte un izdevumi, Baltijas valstīs ir ar labākajiem rādītājiem ES un citu pasaules valstu vidū. Pēc Apple un Google datiem, mobilitātes rādītāji Baltijā ir daudz spēcīgāki nekā citur, savukārt patēriņa dinamika pandēmijas laikā Baltijā ir bijusi pārsteidzoši līdzīga tam, ko redzam Ziemeļvalstīs.

Vienlaikus jāatceras, ka vīruss nav beidzies vai pazudis, un pandēmija pasaulē vēl nav beigusies. Daudzās valstīs pirmais vilnis joprojām turpinās, tomēr Latvijas un Baltijas valstu oficiālās prognozes par IKP kritumu šogad, iespējams, ir pārāk pesimistiskas. Kritums ekonomikā būs, bet ir pamatotas cerības, ka tas būs mazāks nekā vidēji pasaulē, un domāju, ka IKP sarukums šogad varētu būt 4-5% robežās. Protams atkārota vīrusa izplatības pieauguma iespējamība joprojām ir lielākais risks ekonomikai. Taču esam salīdzinoši veiksmīgi tikuši galā ar pirmo vilni un varam arī izvērtēt, kuri pasākumi bijuši veiksmīgi, kuri -  ne tik veiksmīgi. Pateicoties savai un citu valstu pieredzei, vīrusa atkārtota uzliesmojuma gadījumā mērķtiecīgāki un mazāk stingri ierobežojumi varētu palīdzēt mazināt dažādus ekonomiskos zaudējumus.

Piemēram, Latvijai un Lietuvai bija atšķirīgas pieejas tirdzniecības ierobežošanā, savukārt saslimušo un vīrusa izplatības līknes abās valstīs veidojās diezgan līdzīgi. Tas ļauj secināt, ka tik plaši tirdzniecības ierobežojumi, kas pavasarī tika ieviesti Lietuvā, iespējams nav nepieciešami. Tāpat nav arī mazsvarīgi, ka šobrīd esam arī praktiski vairāk nodrošināti, jo ir pieejami dezinfekcijas līdzekļi, sejas maskas, mediķiem individuālie aizsardzības līdzekļi, veikali, biroji un citas sabiedriskās vietas iekārtotas, ievērojot distancēšanos un piesardzību.

Ekonomikas sākotnējā lejupslīde ir beigusies, un Latvija piedzīvo sava veida V formas atveseļošanos, kad pēc strauja krituma ir strauja augšupeja. Saprātīgas valsts finanses un atrašanās eirozonā ļāva krīzes brīdī valstij aizņemties līdzekļus ekonomikas stimulēšanai, savukārt sabalansēta ārējā tirdzniecība, saprātīgs mājokļu cenu līmenis un piesardzīga kreditēšana palīdzēja saglabāt iekšējās ekonomikas stabilitāti.

Tomēr, visticamākais, atkopšanās būs tikai daļēja – iespējams tuvākajā laikā spēsim sasniegt pat 95% no ekonomikas iepriekšējā līmeņa, bet pilnīga atkopšanās prasīs ilgāku laiku, jo ne visas nozares var pilnvērtīgi strādāt vai pielāgoties. Starp nozarēm, kurām ātri atkopties un atsākt pilnvērtīgu darbu ir sarežģīti vai šobrīd neiespējami ierindojas tūrisma un izklaides industrijas, arī tranzīta nozarē, kura piedzīvoja smagu kritumu, arvien ir novērojama lejupslīde. Arī bezdarbam ieilgstot, patēriņa dinamika varētu kļūt mazāk iepriecinoša. Savukārt būvniecības nozarē gada otrajā pusē situācija varētu pasliktināties, ņemot vērā, ka daudzi ilgtermiņa investīciju projekti ir atlikti. Tādēļ krīze vēl nav beigusies un ir nepieciešams saglabāt piesardzību, turpinot atbalstīt ekonomiku un domājot par mērķētākiem ierobežojumiem otrā vīrusa viļņa gadījumā.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes