Dzīvības apdrošināšanas sabiedrība CBL Life

Padomi veiksmīgai budžeta pārvaldīšanai inflācijas apstākļos

Publicēts

Katrs no mums ikdienā apzināti vai netieši veic darbības sava personīgā vai ģimenes budžeta pārvaldīšanai. Vai nu tā ir izdevumu apkopošana mēneša sākumā, izvēle veikalā starp dažādu cenu precēm vai naudas atlikšana nebaltai dienai – tie ir finanšu lēmumi, kuri ietekmē katra labklājību. Tomēr ikdienas straujajā ritmā tiek aizmirsts, ka veiksmīgas budžeta pārvaldīšanas galvenais mērķis ir ar laiku uzlabot esošo situāciju vai vismaz to stabilizēt, un lai to panāktu, budžeta plānošana ir jādara mērķtiecīgi. Lai palīdzētu uzlabot savas finanšu plānošanas prasmes, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja un finanšu eksperte Anna Fišere-Kaļķe ir sagatavojusi praktiskus budžeta plānošanas padomus.

Ar ko sākt budžeta plānošanu? 

Iesākumā būtu jānosprauž mērķis – piemēram, vēlme uzkrāt drošības spilvenam, sākt iekrāt bērnu izglītībai vai vienkārši sakārtot savas finanses, lai ikdienā nebūtu jāraizējas par ikmēneša izdevumu apmaksu. Kad mērķis definēts, jāķeras pie pašreizējās finansiālās situācijas novērtējuma. Tam noderēs blociņš, MS Excel tabula vai kāda no budžeta plānošanas lietotnēm.

Vienā pusē ir jāsaliek visi ieņēmumi – alga, pabalsti vai jebkādi citi ieņēmumi. Otrā pusē jāuzskaita visi izdevumi – rēķini, saistības, izdevumi par pārtiku, transportu utt. Lai precīzi sarakstītu izdevumus un saprastu, kur tiek novirzīti finanšu līdzekļi, ir vērts apskatīt iepriekšējā mēneša (vai vairāku) bankas konta izrakstu.

Ja ikdienā bieži neizmantojat bankas karti, bet, piemēram, iepērkaties pārtikas veikalā, kas klientiem piedāvā atlaides ar klienta karti, pirkumu vēsturi, iespējams, var apskatīt arī veikala klientu portālā.

“Kad sākam runāt par izdevumiem, nāk prātā rēķini un maksājumi, bet īstenībā vislielākie tēriņi ir pārtika, un kā otra lielākā izdevumu pozīcija tradicionāli ir mūsu mājoklis,” saka Anna Fišere-Kaļķe.

Tāpat bieži tiek aizmirsti tādi izdevumi kā abonementi – Netflix, Spotify, iTunes vai Microsoft lietotņu mēneša maksa. Visi šie izdevumi ir jāiekļauj savas finansiālās situācijas aprēķinā. Tikai izejot cauri ikmēneša izmaksām, būs iespējams saprast, kurās pozīcijās tiek tērēts vairāk, nekā vajadzētu, un kuras pozīcijas nav iekļautas budžetā vispār.

“Lai pieņemtu lēmumus finanšu situācijas uzlabošanai, ir jāzina, kāda ir bilance jeb atlikums, proti, vai bilance ir pozitīva, vai tomēr budžets pārtērēts. Precīzs aprēķins palīdzēs saprast, kā rīkoties tālāk,” skaidro finanšu eksperte.

Kad esošā situācija noskaidrota, jāveido rīcības plāns 

Bieži vien tikai mirklī, kad izdevumi ir pārskatāmā veidā attēloti vienkopus, varam ieraudzīt patieso budžeta ainu. Iezīmējas visi mazie izdevumi, kas ikdienā pazūd lielāku pirkumu vidū. Un parādās arī budžeta trūkumi, piemēram, nav paredzēts nekas uzkrājumiem nebaltai dienai vai kādam ilgtermiņa mērķim. Šajā brīdī ir jāsāk veidot rīcības plāns, pārskatot, kurus izdevumus iespējams samazināt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Iespējams, pārtika ir jāiegādājas vienreiz nedēļā, lai izvairītos no ikdienas pirkumiem. Katrs pirkums ir jāvērtē kā investīcija savā labklājībā.

“Kad mēs pieķeramies pie savām finansēm, mēs mēdzam būt diezgan kategoriski, līdzīgi kā brīdī, kad, piemēram, izlemjam ieturēt diētu. Ļoti bieži cilvēki sāk diezgan ātri padoties, jo nevar tik krasi mainīt savu ikdienu. Tāpēc ieteikums ir neiet galējībās. Atrast zelta vidusceļu. Kad mēs sarēķinām ieņēmumus, izdevumus un izvērtējam savas izdevumu pozīcijas, mēs skatāmies, ko mēs varam uzkrāt un atlikt saviem mērķiem. Mērķiem ir jābūt skaidriem, ir jāsaprot, kur tu gribi iet – tu gribi labāk dzīvot, tu gribi nebaidīties par savu rītdienu, gribi drošības spilvenu, vai arī uzkrāt līdzekļus savām atvasēm labākai izglītībai,” stāsta Anna Fišere-Kaļķe.

Drošības spilvens finanšu satricinājumiem

Viena no svarīgākajām budžeta sastāvdaļām, kas bieži tiek pamesta novārtā, ir uzkrājums nebaltai dienai jeb drošības spilvens. Tas nepieciešams jebkuram cilvēkam un ģimenei, jo rītdienu paredzēt nevar neviens, bet ir jābūt gataviem dažādiem satricinājumiem. Uzkrājuma lielums ir atkarīgs no cilvēka vai ģimenes ikmēneša izdevumu apjoma – jo lielāka labklājība, jo lielāks uzkrājums nebaltai dienai ir nepieciešams. Minimums, ko būtu jāuzkrāj, ir izdevumi trīs mēnešalgu apmērā. “Mums vienmēr jāparedz, kā minimums, 20 % uzkrājumu veidošanai.  Piemēram,  nopelnījām 100 eiro, 20 eiro noliekam, lai šie 20 eiro strādā mūsu labklājības labā un vairo mūsu drošību par rītdienu,” iesaka Anna. 

Ja drošības spilvens ir izveidots, jāsāk veidot citi ilgtermiņa uzkrājumi. Lai saprastu, kādi uzkrāšanas instrumenti labāk piemēroti katra individuālajai situācijai, Citadele ir izveidojusi digitālo konsultantu finoterapija.lv. To var izmantot jebkurš bez maksas, un, atbildot uz pareizajiem jautājumiem, katram tiks izveidota speciāla programma, kā labāk uzkrāt tieši šim konkrētajam cilvēkam, izejot no izvirzītajiem mērķiem un no sniegtajām atbildēm.

Par dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrību CBL Life

CBL Life (AAS „CBL Life”) ir Citadeles grupas uzņēmuma CBL Asset Management meitas sabiedrība, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes