Banka Citadele (Latvija)

Latvijas ekonomikai ir labi izaugsmes priekšnosacījumi arī 2022. gadā

Publicēts

  • Latvijas ekonomika šobrīd ir par aptuveni 1,6% lielāka nekā pirms COVID-19 pandēmijas.
  • Latvijas ekonomika 2022. gadā varētu augt par 3,9%.
  • 2022. gada otrajā pusē skats uz ekonomiku varētu kļūt ievērojami piesardzīgāks nekā tas ir šobrīd.

Spēcīgs ārējais pieprasījums un apjomīgais valsts atbalsts pērn ir ļāvis kompensēt COVID-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, un Latvijas ekonomika 2021. gadā ir augusi straujāk nekā prognozēts gada sākumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2021. gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo ceturksni, savukārt 2021. gadā kopumā Latvijas ekonomika ir augusi par 4,7%. Tādējādi Latvijas ekonomika šobrīd ir par aptuveni 1,6% lielāka nekā pirms COVID-19 pandēmijas, taču situācija dažādās nozarēs būtiski atšķiras. Rūpniecībai 2021. gads ir bijis ļoti labs, un strauji aug arī e-komercija un loģistika. Tikmēr pakalpojumu nozaru darbība joprojām ir ierobežota, un 2021. gada pirmajos 10 mēnešos ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par gandrīz 80% mazāks kā 2019. gadā. Viesnīcas, restorāni un veikali tūrisma vietās ir ļoti cietuši COVID-19 pandēmijā, un paies laiks līdz šis nozares spēs pilnībā atkopties.

Manuprāt, Latvijas ekonomikai ir labi priekšnosacījumi, lai spēcīga izaugsme turpinātos arī 2022. gadā. Spēcīgs globālais pieprasījums pēc precēm ir laba ziņa mūsu rūpniecībai. Tāpat neredzu iemeslus, lai 2022. gadā neturpinātu augt IT, profesionālie un biznesa pakalpojumi, bet ievērojams atkopšanās potenciāls ir arī dažādās pakalpojumu nozarēs, kas pagaidām nevar pilnvērtīgi darboties COVID-19 dēļ. Arī nekustamo īpašumu tirgus Latvijā ir aktīvs, Latvijas ekonomikā šogad sāks ieplūst ES ekonomikas atjaunošanas fonda investīcijas, un banku kredītportfelis ir sācis stabili augt pirmo reizi kopš 2008. gada beigām. Ja pasaules ekonomikā nenotiek kādi negaidīti pārsteigumi, tad, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomika 2022. gadā varētu augt par 3,9%.

Tomēr Latvijas ekonomikas attīstībai lielus riskus ir radījusi enerģētikas krīze Eiropā. Pēc manām aplēsēm, kopējais izmaksu pieaugums dēļ dārgajām energoresursu cenām var pārsniegt 1,5 miljardus eiro gadā. Tuvākajiem mēnešiem valdība ir plānojusi atbalsta pasākumus 250 miljonu apmērā un atbalsts mājsaimniecībām kopumā ir pietiekams labs. Uzņēmējiem tas ir mazāks, taču ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kas elektrību pērk pēc biržas tarifa. Praksē katram ir savs līgums un nosacījumi. Tādēļ ne visi ir sajutuši elektrības cenu kāpumu, un pērnā gada decembrī, neskatoties uz augstajām elektrības cenām Nordpool biržā, elektrības patēriņš Latvijā pieauga par aptuveni 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākajā daļā uzņēmumu energoresursu izmaksas nepārsniedz 5-6% no apgrozījuma.

Šobrīd gan aug ne tikai energoresursu cenas, bet arī daudzu citu izejmateriālu cenas, tādēļ uzņēmumi šīs izmaksas nodos patērētājiem un, tas nozīmēs augstāku inflāciju. Diemžēl arī dabasgāzes nākotnes darījumu cenas Eiropā uz 2022. gada vasaru un rudeni šobrīd joprojām ir aptuveni 3 reizes augstākas nekā pēdējos gados. Tādēļ nākotnē mums, visticamāk, ir jārēķinās ar kopumā augstākām energoresursu cenām un ir skaidrs, ka uz parāda rēķina no valsts budžeta nebūs iespējams kompensēt visu izmaksu pieaugumu.

Vienlaikus arī izaicinājumi globālajā ekonomikā kļūst vairāk. Inflācijas straujais kāpums, enerģijas krīze Eiropā, Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, ģeopolitiskie saspīlējumi un COVID-19 omikrona paveida straujā izplatība ietekmēs gan globālo ekonomiku, gan Latvijas attīstību 2022. gadā. Attīstītajām valstīm 2022. gadā būs liels izaicinājums ierobežot inflāciju, neapturot ekonomikas atkopšanos. ASV šogad varētu 3-5 reizes celt procentu likmes, bet Eiropā 2023. gadā ir gaidām atgriešanās pie fiskālajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijai būs jāvirzās uz sabalansētāku budžetu un pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rīcības brīvība budžetā, visticamāk, būs maza. Vēsturiski inflācijas ierobežošana nereti ir nozīmējusi centrālo banku izraisītu recesiju un finanšu tirgos ir parādījušies arī pirmie signāli par iespējamu ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Šie riski arvien vairāk apspoguļojas arī zemākās ekonomikas izaugsmes prognozēs. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds šī gada janvārī ir samazinājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,9% uz 4,4%. Manuprāt, 2022. gada otrajā pusē skats uz ekonomiku varētu kļūt ievērojami piesardzīgāks nekā tas ir šobrīd.

Mārtiņš Āboliņš

Bankas Citadele ekonomists

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes