11. jūnijā Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņos par monetārās politikas sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem. Pēc ilgāka pārtraukuma tiek prognozētas izmaiņas bāzes procentu likmēs, paredzams, ka ECB tās paaugstinās par 25 bāzes punktiem, proti, no pašreizējiem 2,0 % līdz 2,25 %, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Kopš kara sākuma Irānā ECB Padomes locekļi vairākkārt norādījuši, ka eirozonas inflācijas prognozes arvien vairāk attālinās no pamata scenārija, signalizējot, ka turpmāks inflācijas pieaugums varētu mudināt banku rīkoties. Pagājušajā nedēļā publicētie inflācijas dati šo scenāriju vēl vairāk pastiprināja.
Saskaņā ar Eurostat datiem maijā inflācija eirozonā pieauga līdz 3,2 %, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada septembra. Būtisku ietekmi uz inflācijas kāpumu radījis ieilgušais konflikts Irānā un augstās enerģijas cenas – gada enerģētikas inflācija maijā pieauga līdz 11 %.
Pamatinflācijas pieaugums palielina spiedienu uz ECB
Tomēr, vērtējot ECB iespējamos lēmumus, īpaša uzmanība jāpievērš nevis kopējai inflācijai vai enerģijas cenu komponentam, bet gan pamatinflācijai un pakalpojumu inflācijai. Eurostat dati liecina, ka maijā pamatinflācija (bez enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas) eirozonā sasniedza 2,5 %, kas ir augstākais līmenis pēdējo 13 mēnešu laikā. Savukārt pakalpojumu inflācija pieauga līdz 3,5 %, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo sešu mēnešu laikā.
Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka ECB lēmumus par procentu likmēm pieņem, balstoties uz kopējo inflācijas rādītāju, praksē banka daudz lielāku uzmanību pievērš atsevišķām inflācijas komponentēm. Arī pašreizējā situācijā ECB galvenokārt vērtē pamatinflācijas un pakalpojumu inflācijas dinamiku, jo tieši šie rādītāji parāda, cik lielā mērā enerģijas cenu kāpums ietekmē pārējos cenu segmentus eirozonā.
Maija dati liecina, ka enerģijas cenu pieauguma ietekme arvien vairāk izplatās arī citās inflācijas kategorijās. Pakalpojumu inflācijas kāpums līdz sešu mēnešu augstākajam līmenim norāda, ka sadārdzinātā enerģija ir mazinājusi mājsaimniecību pirktspēju un veicinājusi spiedienu uz darba samaksas pieaugumu. Savukārt pamatinflācijas pieaugums līdz 13 mēnešu augstākajam līmenim apliecina, ka enerģijas cenu kāpums arvien vairāk ietekmē arī citus cenu segmentus.
Abi šie faktori ECB ir būtiski signāli, un tie, visticamāk, būs galvenie argumenti lēmumam par procentu likmju paaugstināšanu. Šādu scenāriju atbalsta arī finanšu tirgi – tirgus dalībnieki šobrīd vērtē 99 % iespējamību, ka ECB 11. jūnijā paaugstinās bāzes procentu likmes.
ECB varētu turpināt procentu likmju celšanu arī vasarā
Vienlaikus tiek prognozēts, ka šis varētu nebūt pēdējais likmju paaugstinājums šogad. Tirgus vērtējums rāda 40 % iespējamību, ka ECB atkārtoti paaugstinās likmes 23. jūlijā un 53 % iespējamību, ka vēl viens paaugstinājums sekos 10. septembrī.
Tomēr pagaidām ir pāragri prognozēt trīs secīgus procentu likmju paaugstinājumus. Inflācija ir tikai viens no faktoriem, ko ECB rūpīgi izvērtē. Otrs būtisks aspekts ir eirozonas ekonomikas attīstības cikls un tās spēja izturēt stingrāku monetāro politiku.
Bankas Citadele analīze liecina, ka eirozonas ekonomika joprojām atrodas atveseļošanās fāzē, tomēr izaugsmes temps pakāpeniski palēninās, un būtiska ietekme uz šo procesu ir karam Irānā. Tuvākajā laikā sagaidāma turpmāka ekonomikas izaugsmes bremzēšanās – nevis straujš kritums, bet pakāpeniska aktivitātes mazināšanās. Tādēļ šobrīd ir pāragri prognozēt iespējamu trešo procentu likmju paaugstinājumu, lai gan otrais paaugstinājums joprojām tiek uzskatīts par ļoti ticamu.
Pozitīvi vērtējams tas, ka gaidāmais procentu likmju kāpums finanšu tirgos jau lielā mērā ir iecenots. Piemēram, 3 mēnešu Euribor, kas 2026. gada sākumā atradās ap 2,0 %, pašlaik sasniedz 2,3 %. Tas nozīmē, ka tirgus gaidas par ECB lēmumiem jau ir atspoguļojušās aizņemšanās izmaksās.
Turklāt tirgus prognozes paredz Euribor turpmāku pieaugumu, kas liecina par gaidām attiecībā uz vairākiem ECB procentu likmju paaugstinājumiem. “Chatham Financial” aplēses rāda, ka 3 mēnešu Euribor līdz 2026. gada decembrim varētu pieaugt līdz 2,77 %.
Kopumā sagaidāms, ka šonedēļ eirozonā notiks monetārās politikas kursa maiņa, ECB pēc ilgāka pārtraukuma paaugstinot bāzes procentu likmes. Vienlaikus pastāv augsta varbūtība, ka pēc šī lēmuma sekos vēl vismaz viens likmju paaugstinājums.
Galvenais faktors, kas varētu mazināt nepieciešamību pēc turpmākas procentu likmju celšanas, būtu konflikta izbeigšanās Irānā, tostarp vienošanās par kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā. Tomēr pašlaik finanšu tirgi saglabā piesardzīgu skatījumu uz ātru konflikta atrisinājumu.