Banka Citadele (Latvija)

Inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās

Publicēts

  • Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā.
  • Rudenī būs nepieciešams valsts atbalsts, lai mazinātu siltumenerģijas cenu kāpuma ietekmi.
  • Straujais cenu kāpums šobrīd ir liels risks ekonomikas izaugsmei.

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis  varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās. 

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas  – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību. Vienlaikus ir skaidrs, ka enerģētikas krīzei ātra risinājuma nebūs un mums ir jārēķinās ar augstākām energoresursu cenām ilgākā termiņā. 

Naftas cenas pasaulē šobrīd svārstās 100-110 dolāru intervālā, taču šo cenu līmeni palīdz noturēt stratēģisko naftas rezervju laišana tirgū, Krievijas naftas eksporta daļēja turpināšanās un striktie COVID-19 ierobežojumi Ķīnā. Tādēļ nav izslēgts, ka vasaras laikā naftas cenas varētu turpināt augt. Vienlaikus naftas cenas šobrīd tikai daļēji nosaka degvielas cenu kāpumu Latvijā. COVID-19 pandēmijas laikā pasaulē ir samazinājusies naftas produktu pārstrādes kapacitāte, un Eiropā naftas pārstrādes jaudas neļauj pietiekamā apjomā saražot dīzeļdegvielu. Iepriekš šis deficīts tika risināts ar dīzeļdegvielas importu no Krievijas. Tā rezultātā dīzeļdegvielas cenas eiro izteiksmē ir būtiski augstākas kā 2008. gadā, kad naftas cenas pasaulē bija augstākas nekā šobrīd, un tas ir būtisks risks ekonomikas attīstībai. Pie tam nelabvēlīgie laika apstākļi un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam 10-30 % apmērā, savukārt Latvijā gada nogalē ir gaidāms būtisks siltumenerģijas cenu kāpums, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir 5-6 reizes augstākas nekā pirms gada. Te gan ir skaidrs, ka bez valsts atbalsta iztikt nebūs iespējams.

Pēc manām prognozēm, gada otrajā pusē inflācija temps Latvijā sāks mazināties, taču tas nozīmē lēnāku cenu kāpumu nevis cenu kritumu, un arī nākamgad inflācija varētu pārsniegt 5 %. Nenoteiktība ir ļoti liela, un joprojām ir grūti prognozēt cenu dinamiku pat dažus mēnešus uz priekšu. Manuprāt, straujais cenu kāpums šobrīd ir liels risks ekonomikas izaugsmei gan tiešā veidā, jo tas samazina iedzīvotāju pirktspēju, gan netiešā veidā, liekot centrālajām bankām celt procentu likmes un bremzēt ekonomikas izaugsmi. Šobrīd cenas aug ātrāk nekā ienākumi, patērētāju noskaņojums ir tuvu recesijas līmenim, un signālu par recesijas tuvošanos netrūkst arī pasaules ekonomikā. Manuprāt, recesijas riski Latvijā ir augsti, tādēļ uzņēmējiem ir jārēķinās ar klientu pirktspējas mazināšanos, jo ceļot cenas pārāk strauji būs risks zaudēt pārdošanas apjomus.
 

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists
Martins.abolins@citadele.lv
www.citadele.lv 
 

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes