Banka Citadele (Latvija)

Inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, taču cenu kāpumi kļūst lēnāki

Publicēts

Inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, taču straujais cenu kāpums ir kļuvis lēnāks un pirmo reizi kopš janvāra inflācijas temps Latvijā ir nedaudz samazinājies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, oktobrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 21,8 % salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, kad inflācija Latvijā sasniedza 22,2 %. Inflāciju veidojošie faktori Latvijā oktobrī gan nav mainījušies un pārtikas, degvielas, elektrības, kā arī siltumenerģijas cenu pieaugumi joprojām veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no kopējās inflācijas Latvijā. Tomēr straujais izmaksu kāpums ietekmē visas nozares un pirmo reizi kopš 2009. gada sākuma pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10 %.

Salīdzinājumā ar septembri oktobrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,8 %, kas šogad ir viens no mazākajiem cenu pieaugumiem viena mēneša laikā. Lai arī siltumenerģijas cenas šobrīd ir par 85 % augstākas nekā pērn, valsts atbalsts ir palīdzējis ierobežot siltumenerģijas un elektrības cenu kāpumu . Tāpat oktobrī bija vērojams elektroenerģijas cenu kritums Nordpool biržā, kas pamatā ir saistīts ar negaidīti labāku situāciju Eiropas dabasgāzes tirgū. Neskatoties uz Krievijas dabasgāzes piegāžu pārtraukšanu, Eiropas valstīm ir izdevies gandrīz pilnībā piepildīt dabasgāzes krātuves; arī siltie laika apstākļi ir samazinājuši patēriņu, tādēļ dabasgāzes cenas Eiropā ir sarukušas no vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu līdz nedaudz virs 100 eiro par megavatstundu. Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Latvijā oktobrī saruka par gandrīz 29 % un tas par 1 % ir samazinājis kopējo inflācijas līmeni Latvijā. Dabasgāzes cenas Eiropā gan joprojām ir ļoti augstas un neekonomiskas. Vēsturiski dabasgāzes cenas Eiropā ir svārstījušās ap 20 eiro par megavatstundu. Augstās elektrības cenas, protams, veicina enerģijas ekonomēšanu, un elektrības patēriņš Latvijā ir sarucis par aptuveni 10 % salīdzinājumā ar pērno gadu.

Pēc manām prognozēm, līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā saglabāsies virs 20 %, savukārt nākamgad pavasarī inflācija Latvija sāks samazināties. Ar COVID-19 pandēmiju saistītie lielie atbalsta pasākumi ir beigušies, ražošanas un piegāžu ķēžu darbība sāk normalizēties, jūras pārvadājumu izmaksas pasaulē strauji krīt un kopš pavasara pasaulē ir sarukušas resursu, piemēram, kokmateriālu, metālu un pārtikas cenas. Latvijā šos kritumus pagaidām vēl nejūtam un pārtikas cenu inflācija ir gandrīz sasniegusi 30 %. Tomēr ekonomikā kopumā ir liela nenoteiktība un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10 %. Kopā ar zemu bezdarbu tas rada lielu spiedienu uz algām. Arī enerģijas krīze Eiropā nav beigusies, un pēc esošo dabasgāzes krājumu izlietošanas nav izslēgti atkārtoti energoresursu cenu lēcieni. Tādēļ, neskatoties uz izaugsmes tempu bremzēšanos, Eiropas Centrālā banka aktīvi cenšas nepieļaut noturīgas inflācijas veidošanos un ceļ procentu likmes. Tā rezultātā īstermiņa Euribor likmes ir pārsniegušas 2 % un turpmākajos mēnešos varētu pārsniegt 3 %. Pēc manām prognozēm, inflācija nākamgad Latvijā mazināsies un gadā vidēji varētu būt aptuveni 8 %.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes