- Kopš kara sākuma Ukrainā situācija Latvijas ekonomikā ir labāka kā gaidīts.
- Recesijas riski Latvijas ekonomikā tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti.
- Latvijas IKP izaugsme šogad varētu būt tuvu 2 %.
Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar labu izaugsmi, un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas šobrīd pārsvarā jūtam tikai augošajās cenās, taču šī gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā ir gaidāmi lieli izaicinājumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 5,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni. Kopā ar inflāciju, kas martā ir pārsniegusi 11 %, eiro izteiksmē ekonomikas kāpums šī gada pirmajā ceturksnī būs jūtami pārsniedzis 10 %. Spēcīgais ekonomikas pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī lielā mērā ir saistīts ar zemo ekonomisko aktivitāti pagājušā gada sākumā, kad daudzās nozarēs bija daudz apjomīgāki COVID-19 ierobežojumi, un trīs gadu laikā kopš 2019. gada 1. ceturkšņa Latvijas ekonomikas ir augusi par 2,5 %.
Divus mēnešus kopš kara sākuma Ukrainā situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā varēja gaidīt, un recesija noteikti nav sākusies. Jā, inflācija ir pārsniegusi 10 %, galvenokārt dēļ pārtikas un degvielas cenu kāpuma pasaulē, taču citi īstermiņa ekonomikas rādītāji ir pozitīvi. Martā un aprīlī ir audzis kredītkaršu apgrozījums Latvijā, reģistrētā bezdarba līmenis samazinās, vakanču un darba sludinājumu skaits aug. Tāpat, neskatoties uz augstajām cenām, elektrības patēriņš ir lielāks nekā pirms gada, kas liecina par stabilu rūpniecības darbību. Martā gan ir pasliktinājies Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, kā arī nedaudz sarucis nekustamo īpašumu darījumu skaits. Šobrīd sākotnējā nenoteiktība ir beigusies, un gadījumos, kad tiek atlikti kādi investīciju projekti, tas pamatā ir dēļ straujā būvniecības cenu kāpuma.
Lielāki izaicinājumi Latvijas ekonomikā, manuprāt, gan ir gaidāmi šī gada otrajā pusē. Cenas šobrīd aug straujāk kā ienākumi, un reālā pirktspēja šogad samazināsies. Šobrīd visvairāk jūtam pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču rudenī ir gaidāms ievērojams siltumenerģijas tarifu kāpums. No valsts puses tiks sniegts atbalsts, taču pilnībā kompensēt cenu kāpumu būs grūti. Tas nozīmēs ne pirmās nepieciešamības preču patēriņa kritumu un lēnāku atkopšanos pakalpojumu nozarēs. Vienlaikus ražotājiem ir jāmeklē alternatīvas Krievijas izejvielām. Ražotāju cenas turpina strauji augt un pasaulē jaunie eksporta pasūtījumi rūpniecībā vairs neaug. Karš un augstās energoresursu cenas Eiropā, plašie ierobežojumi cīņai ar COVID-19 pandēmiju Ķīnā, un gaidāmais straujais procentu likmju kāpums ASV bremzēs globālās ekonomikas izaugsmi, ko jau vasarā varētu izjust arī Latvijas rūpniecībā. Manuprāt, recesijas riski Latvijas ekonomikā tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti.
Pašreizējā situācija ekonomikā gan nav salīdzināma nedz ar 2008. gadu, nedz 2020. gadu. Straujais inflācijas kāpums nozīmē, ka bezizmēra budžeta deficītu laiks tuvojas beigām. Tomēr Latvijas iekšējā ekonomika ir sabalansēta – uzņēmēju, mājsaimniecību un valdības parādu līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība pietiekami sabalansēta un kreditēšana tiek finansēta ar iekšējiem resursiem. Tādēļ lielākie riski ir saistīti ar energoresursu piegāžu drošību, kā arī to izmaksām. Tas nozīmē, ka ekonomikā galvenā prioritāte šobrīd ir enerģētiskā drošībā un saprātīga finanšu sloga sadale starp valsti un iedzīvotājiem, ko rada straujais resursu cenu kāpums. Īstermiņā tas, visticamāk, nozīmēs papildus aizņemšanos un subsīdijas, taču vidējā termiņā svarīgi ir nodrošināt investīcijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Nenoteiktība šobrīd ir ļoti liela, tomēr recesija Latvijā, visticamāk, nozīmēs ļoti lēnu izaugsmi un IKP kritumu atsevišķos ceturkšņos. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP izaugsme šogad varētu būt tuvu 2 %, savukārt nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs ļoti zema izaugsme 1-1,5 % apmērā.
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists
Martins.abolins@citadele.lv
www.citadele.lv