Puse no studentiem un jaunajiem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem neseko līdzi saviem ikdienas izdevumiem, turklāt 7 % nopietnu stresu rada spēja apmaksāt savus ikmēneša rēķinus, secināts bankas Citadele veiktajā pētījumā par jauniešu finanšu paradumiem Latvijā.
Regulāri saviem izdevumiem līdzi seko aptuveni katrs otrais students un jaunais pieaugušais, kamēr 38 % atzīst, ka tēriņiem seko, tomēr īpašu uzmanību tiem nepievērš. Respondentu vidū 7 % atklāj, ka neseko līdzi izdevumiem un tērē naudu, kamēr tā ir pieejama, savukārt 5 % bijis grūti raksturot savu izdevumu monitoringu un tā biežumu.
Vērtējot, cik lielu stresu rada dažādas ar finansēm saistītas situācijas, vairums jeb 52 % kā nopietnāko stresa situāciju min darba vai regulāru ienākumu pazaudēšanu, un vēl 42 % atzinuši, ka nopietnu satraukumu rada situācijas, kad negaidīti beidzas nauda.
Tāpat pētījumā secināts, ka 38 % jauniešu nopietnu stresu rada nepieciešamība aizņemties naudu, un aptuveni katrs ceturtais kā satraucošas vērtē situācijas, kad rodas negaidīti tēriņi, piemēram, par veselību, transportu u.tml. vai arī brīžus, kad nepieciešams sākt tērēt uzkrājumus.
Pietiekami lielai daļai jauno pieaugušo un studentu, proti, 7 % nopietnu stresu rada ikmēneša rēķinu apmaksas process.
“Viens no ieteikumiem, kā sevi disciplinēt un izvairīties no situācijām, kad nauda beidzas, ir uzkrāt drošības spilvenam un neparedzētiem izdevumiem. Tam var izmantot gan krājkontu, kur līdzekļi stāv nošķirti no ikdienas tēriņu konta, gan padomāt par tādiem ilgtermiņa uzkrājumiem kā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas ļauj iekrāt izglītībai, mašīnas pirmajai iemaksai vai jebkuram citam mērķim,” teic bankas Citadele grupas uzņēmuma “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe.
Pētījumu par bērnu finanšu paradumiem banka Citadele veica 2021. gadā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, tiešsaistē aptaujājot 610 bērnus, jauniešus un jaunos pieaugušos vecumā no 12 līdz 29 gadiem.