Dzīvības apdrošināšanas sabiedrība CBL Life

Latvijā samazinājies iedzīvotāju skaits, kas ikdienā ierobežo dažādus izdevumus, vistaupīgāk dzīvo Igaunijā

Publicēts

Neskatoties uz arvien augsto dzīves dārdzību, decembrī samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas dzīves dārdzības kompensēšanai regulāri ierobežo ikdienas tēriņus. Salīdzinot ar septembra mēnesi, decembrī par trešdaļu krities to iedzīvotāju skaits, kas atlikuši izdevumus hobiju realizēšanai un transportam, savukārt iedzīvotāji Igaunijā sākuši taupīt vēl vairāk, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinot datus par iedzīvotāju tēriņu ierobežošanas paradumiem 2022. gada septembrī un decembrī, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāju vēlme būtiski ierobežot ikdienas izdevumus mazinās. Vienlaikus datu dinamika liecina, ka gandrīz visās galvenajās izmaksu pozīcijās visaktīvāk izdevumus ierobežo Igaunijas iedzīvotāji, savukārt Latvijā to dara salīdzinoši retāk nekā abās kaimiņvalstīs.

“Varam redzēt, ka rudenī iedzīvotāji ir bijuši piesardzīgāki, gaidot elektrības un apkures rēķinu pieaugumu, tāpēc vairāk atlika dažāda veida izdevumus, veidojot uzkrājumus. Savlaicīgi veidotās naudas rezerves noteikti palīdzēja labāk tikt galā ar neatliekamo izmaksu nosegšanu, līdz ar to gada nogalē daļa iedzīvotāju varēja atgriezties pie iepriekš plānotiem izdevumiem.  Tāpat lielu pienesumu devuši dažāda veida atbalsta pasākumi - gan darba devēju piemaksas, gan valsts atbalsts enerģijas un apkures izmaksu kompensēšanai. Tomēr nevajadzētu pārsteidzīgi atmest naudas rezervju veidošanu, jo paies laiks līdz situācija stabilizēsies, un arvien var pārsteigt lielāki izdevumi, piemēram, kā tas ir šobrīd ar janvāra rēķiniem un Euribor likmju pieaugumu,” skaidro Anna Fišere-Kaļķe, Citadeles grupas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja.

Par 16 % krities to respondentu skaits, kas Latvijā taupības nolūkos atlikuši uzkrājumu veidošanu. Tāpat decembrī uz pusi mazāk kļuvis to iedzīvotāju, kas iepriekš atlikuši medikamentu iegādi.

“Uz priekšdienām noteikti ir vērts padomāt ne tikai par uzkrājuma veidošanu, bet par dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Mūsu sabiedrībā ir pieņemts uzskatīt, ka ir svarīgi apdrošināt sev piederošu mantu, piemēram, automašīnu, savukārt par savas dzīvības apdrošināšanu nereti aizdomājamies tikai tad, kad nelaime jau ir notikusi, lai gan apdrošināt sevi ir būtiski un tas izmaksā daudzreiz mazāk nekā  automašīnas apdrošināšana,” papildina A. Fišere-Kaļķe.

Decembra mēnesī Latvijā par 40 % krities to iedzīvotāju skaits, kas atlikuši izdevumus sevis pilnveidošanai (kursi, apmācības, izglītība), un par trešdaļu mazāk kļuvis to respondentu, kas dzīves dārdzības kompensēšanai aizvadītajā mēnesī taupījuši uz transportu vai hobiju realizēšanu.

Tāpat Latvijā par piekto daļu samazinājies to respondentu skaits, kas atlikuši jauna apģērba vai apavu iegādi. Turklāt, ja Latvijā uz apģērbu šobrīd vidēji cenšas ietaupīt 25 % iedzīvotāju, tad Lietuvā un Igaunijā to ir krietni vairāk – aptuveni 38 %, liecina aptaujas dati.

Par trešdaļu mazāk kļuvis to iedzīvotāju, kas decembrī centušies samazināt elektrības patēriņu savā mājsaimniecībā. Latvijā šī prakse šobrīd aktuāla 22 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā ierobežot elektrības patēriņu centušies, attiecīgi, 27 % un 37 % rezidentu.

Vienlaikus Baltijas valstīs joprojām ir pietiekami plaša sabiedrības daļa, kas ikdienas izdevumus neierobežo – šis respondentu skaits saglabājies aptuveni 15 % līmenī visās trīs valstīs. Ierasti tie ir iedzīvotāji, kuri mēnesī pelna vairāk nekā 1500 eiro.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju taupības paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2022. gada oktobra vidū un 2023. gada janvāra sākumā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 cilvēkus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes