Banka Citadele

Lejupslīde rūpniecībā tuvojas beigām

Publicēts

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists

Lejupslīde Latvijas apstrādes rūpniecībā, kas sākās pēc COVID-19 pandēmijas beigām un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā, tuvojas beigām, un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu atkal sākt augt. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana saruka par 3,9 %. Rūpniecībā šis ir pirmais pieaugums kopš pērnā gada nogales, un lielā mērā to veicināja vēsāki laikapstākļi, kā rezultātā enerģētikā ražošana pieauga par 40 %.

Pieaugums enerģētikā, protams, ir īslaicīgs un jāskatās kontekstā ar ļoti izteikto energoresursu taupību pērn, tomēr arī apstrādes rūpniecībā iezīmējas pozitīvas tendences. Faktiski apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi nav sarukuši jau kopš jūlija, un ražotāju aptaujas liecina, ka Eiropā un ASV rūpniecībā ir sākuši samazināties krājumu apjomi. Pasaulē daudzās rūpniecības nozarēs palieli krājumi izveidojās pēc pandēmijas beigām, kad pakalpojumu nozaru atvēršanās un inflācijas kāpums samazināja preču patēriņu. Latvijā jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā gan joprojām ir ar mīnusa zīmi, tomēr pasaules rūpniecībā pēdējos mēnešos pasūtījumu dinamika sāk uzlaboties, un tas ļauj cerēt, ka jau nākamā gada pavasarī arī Latvijas rūpniecībā atkal būs izaugsme.

Izaugsmes rādītāji uzlabojas ne visās nozarēs
Šobrīd Eiropā arvien sliktāk izskatās būvniecības nozares perspektīvas 2024. gadam. Straujais procentu likmju kāpums pēdējā pusotra gada laikā atdzesējis mājokļu tirgus, un šobrīd vairāk nekā puse būvniecības nozares uzņēmumu Vācijā kā lielāko šķērsli izaugsmei min nepietiekamu pieprasījumu. Tikmēr jaunu kredītu izsniegšana Vācijā ir sarukusi gandrīz uz pusi, savukārt jaunu mājokļu būvniecības uzsākšana Zviedrijā samazinājusies par vairāk nekā 60 % kopš pērnā gada vidus. Būvniecības nozares lejupslīdes negatīvo ietekmi Latvijas rūpniecībā redzam arī oktobra datos. Salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri mēbeļu ražošana Latvijā sarukusi par 25,2 %, ieguves rūpniecība – par 22,9 %, nemetālisko minerālu ražošana, ko pārsvarā veido būvmateriāli, – par 9,9 %, un kokmateriālu ražošana būvniecībai – par 12,4 %. Šajās nozarēs uz strauju izaugsmi tuvākajā laikā, visticamāk, nav pamata cerēt, tomēr citās nozarēs gaidāmi uzlabojumi.

Procentu likmju mazināšana – pozitīvs stimuls izaugsmei nākamgad
Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm, Eiropas Centrālā banka nākamgad varētu trīs vai četras reizes mazināt procentu likmes eirozonā, savukārt EURIBOR nākamā gada nogalē varētu būt zem 3 %. Protams, finanšu tirgus prognozes var mainīties un bieži arī mainās, tomēr tirgus signāls šobrīd ir skaidrs – procentu likmju augstākais līmenis, visticamāk, ir sasniegts un procentu likmju mazināšana varētu sākties jau nākamā gada aprīlī. Tas, kopā ar zemāku inflāciju, noteikti dotu pozitīvu impulsu kā Latvijas rūpniecībai, tā arī ekonomikai kopumā.

Izaicinājums – augstās energoresursu cenas
Tomēr uz ļoti strauju pieaugumu rūpniecībā, visticamāk, nav pamata cerēt strukturālu enerģētikas izaicinājumu dēļ. Augstās energoresursu cenas ir liels izaicinājums Latvijas, Vācijas un visas eirozonas rūpniecības konkurētspējai. Piemēram, dabasgāzes patēriņš Eiropā ir par 15-20 % zemāks kā pirms 2022. gada, dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz 94 %, taču dabasgāzes cena joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstāka kā pirms 2021. gada un ievērojami augstāka nekā ASV. Tas pārāda, ka piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars energoresursu tirgū joprojām ir ļoti trausls, un tādēļ rūpniecības izaugsmes iespējas Eiropā ir ierobežotas. Arī Latvijā elektrības cenas ir stabilizējušās augstākā līmenī nekā tās ir bijušas pirms tam, lai gan situācija varētu uzlaboties pēc gada vai diviem, kad ASV un Katarā tiks izbūvēti jauni dabasgāzes eksporta termināļi, un tiek prognozēts dabasgāzes cenu kritums Eiropā.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes