Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.
ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.
ASV ekonomikas datu plūsma septembrī nav norādījusi uz izteiktām problēmām ekonomikā. Jauno darba vietu pieaugums kļuva lēnāks, taču saglabājās pozitīvs, darbaspēka apjomi stabilizējās, ļaujot algu kāpumam atdzist bez strauja bezdarba pieauguma. ASV jauno mājokļu pārdošanas apjomi augustā sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma, kamēr mājsaimniecību tēriņi reālajā izteiksmē augustā pieauga par 0.4 %, uzrādot trešo pieaugumu pēc kārtas. Inflācijas temps augustā pakāpās līdz 2.9 % no 2.7 % jūlijā, taču tas neliedza FRS pirmo reizi šogad samazināt procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 4.00-4.25 % apgabalam, vienlaikus paredzot papildu divus likmju samazinājumus līdz gada beigām. Jaunākās prognozes no ASV valdības uzrāda, ka otrajā ceturksnī ASV ekonomika pieauga par 3.8 %, kas ir ievērojami vairāk nekā sākotnēji tika gaidīts. Pirmajā ceturksnī ASV ekonomika saruka par 0.6 %.
Eirozonas ekonomiskais fons septembrī bija nevienmērīgs. Eirozonas biznesa noskaņojums septembrī turpināja atlabt par spīti ražošanas sektora pesimismam. Kopējais PMI indekss septembrī pakāpās līdz 51.2 punktiem, pateicoties uzlabojumiem pakalpojumu sektorā, kur PMI indekss sasniedza augstāko līmeni kopš pērnā gada nogales. Vācijas ražošana jūlijā uzrādīja pirmo kāpumu 4 mēnešu laikā, apjomiem augot par 2.2 % mēneša griezumā. Kopā ar salīdzinoši spēcīgu pieaugumu Itālijā tas atsvēra kritumus Spānijā, Francijā un citās valstīs. Inflācijas temps septembrī pakāpās līdz 2.2 % atzīmei, kas ir virs pēdējo pāris mēnešu rādītājiem un ECB mērķa līmeņa. Pieaugumu galvenokārt veicināja mazāks enerģijas izmaksu kritums, kas saruka tikai par 0.4 %, salīdzinot ar 2.0 % kritumu augustā. Pakalpojumu inflācija pieauga līdz 3.2 % no 3.1 %, savukārt pārtikas, alkohola un tabakas cenas kāpa lēnākā tempā — par 3%. ECB otro sēdi pēc kārtas septembrī atstāja depozīta likmi nemainīgu 2.0 % līmenī.
Attīstības tirgi septembrī izcēlās visspilgtāk. Ķīnā mērķēti fiskālie un kredīta stimuli, kā arī labākas uzņēmumu peļņas prognozes izraisīja strauju akciju cenu kāpumu par 9.3 %, nosakot kopējo tempu attīstības valstu akciju indeksam. Kaut Indija paziņoja par ražošanas aktivitātes kritumu, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, Ķīnas eksporta pieaugums noturējās pozitīvajā izaugsmes zonā, pateicoties tirgiem ārpus ASV. Kopumā ārpus Ķīnas vairākas lielās attīstības valstu ekonomikas guva labumu no stabilākas ekonomikas izaugsmes un nedaudz labvēlīgāka globālā finanšu fona, tai skaitā vājāka ASV dolāra un zemākām procentu likmēm, palīdzot EM akcijām septembri noslēgt pie 7.2 % atzīmes.