Gan sievietes, gan vīrieši Latvijā arvien vairāk domā par finansiālo stabilitāti un palielina savus uzkrājumus, liecina bankas Citadele dati. Tomēr joprojām ir vērojamas atšķirības uzkrājumu apmēros – vīriešiem vidējais uzkrājums krājkontos ir lielāks nekā sievietēm.
Dati rāda, ka vidējais uzkrājums krājkontos vīriešiem 2024. gada februārī bija 4724 eiro, bet 2025. gada februārī tas pieaudzis par 53 % un sasniedzis 7226 eiro. Tikmēr sievietēm vidējais uzkrājums palielinājies par 25 %, proti, no 4451 eiro līdz 5550 eiro. Šobrīd sievietēm vidēji uzkrājumi ir par 30% mazāki nekā vīriešiem.
Kas nosaka atšķirības uzkrājumos?
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē uzkrājumu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, ir atalgojuma starpība. 2024. gada Latvijas Bankas ziņojumā minēts, ka Latvijā sieviešu vidējā stundas alga bija zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un visās amatu grupās. Savukārt šī gada ziņojumā par sieviešu un vīriešu lomām ekonomikā secināts, ka sievietēm Latvijā ir vidēji augstāks izglītības līmenis nekā vīriešiem, tomēr viņas dominē maz apmaksātos biroja darbos, savukārt vīrieši biežāk ieņem augstāk apmaksātas tehniskās un vadības pozīcijas. Pēc Eurostat datiem 70 % no visiem biroju administrācijas darbiniekiem, kā arī 90% no personāla vadītājiem Latvijā ir sievietes. Ir vērojams izteikts dalījums "sieviešu" un "vīriešu" profesijās, ko lielā mērā veido stereotipi. Papildus tam sieviešu karjeras iespējas, ilgtermiņa ienākumus un iespēju veikt uzkrājumus nereti ietekmē arī nevienlīdzīgā bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu sadale.
Iedzīvotāji arvien vairāk domā par finansiālo drošību
Lai arī sieviešu algas un uzkrājumi joprojām atpaliek no vīriešu finanšu radītājiem, ir vērojama pozitīva tendence – tie tomēr palielinās. Bankas Citadele dati liecina, ka 2025. gada februārī krājkontu lietotāju skaits kopumā palielinājies par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet vidējais uzkrājums krājkontos pieaudzis par vairāk nekā uz trešdaļu – no vidēji 4563 eiro uz 6236 eiro.
Arvien populārāki kļūst arī ilgtermiņa uzkrājumu veidi, piemēram, vidējā termiņdepozīta summa pieaugusi par 17 %, no 33 170 eiro līdz 38 826 eiro gada laikā. Tāpat 2024. gada laikā par 21 % audzis pensiju 3. līmeņa plānu dalībnieku skaits un augusi vidējā pensiju 3. līmeņa uzkrājumu summa. Šie dati skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk plāno savu finansiālo nākotni un apzināti veido uzkrājumus.
Uzkrājumi – stabilitāte negaidītiem dzīves pavērsieniem
Regulāra uzkrājumu veidošana ir svarīga neatkarīgi no ienākumu līmeņa vai dzimuma. Uzkrājumi kalpo kā drošības spilvens, kas palīdz finansiāli tikt galā ar negaidītām situācijām, piemēram, veselības sarežģījumiem, darba zaudējumu vai pēkšņiem izdevumiem.
“Ir mīts, ka uzkrājumus var veidot tikai tie, kuriem ir augsti ienākumi. Patiesībā viss sākas ar ieradumu – atvēlēt nelielu summu regulāri, piemēram, katru mēnesi atlikt 10 % no ienākumiem. Ar laiku šis paradums nostiprinās, un uzkrājumi aug ātrāk,” norāda Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.
Eksperts atgādina, ka ideālā gadījumā finanšu drošības spilvenam būtu jābūt vismaz sešu mēnešu izdevumu apmērā, lai sniegtu pārliecību neparedzētās dzīves situācijās.