Finanšu tirgos jūnijā saglabājās izteikta reģionālā nevienmērība. Kamēr eirozonas akciju tirgi pieauga par 2,64 % un ekonomikas dati arvien skaidrāk signalizēja par stabilizāciju, ASV akciju tirgus samazinājās par 0,99 %, ko galvenokārt noteica tehnoloģiju sektora vājums. Attīstības valstu tirgos tikmēr valdīja neviennozīmīga dinamika – investori vienlaikus vērtēja inflācijas riskus un eksporta sektoru izaugsmi, norāda Kārlis Purgailis, Citadeles meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Finanšu tirgos vērojama izteikta atšķirība starp lielākajiem reģioniem
Jūnijā ASV akciju indeksa vērtība samazinājās par 0.99 %, jo tirgu ietekmēja vājums lielāko tehnoloģiju un mākslīgā intelekta uzņēmumu akcijās. Eirozonas akciju indeksa vērtība pieauga par 2.64 %, ko veicināja reģiona tehnoloģiju sektors, bet attīstības valstu akcijas noslīdēja par 1.41 %. Tikmēr obligācijas visās kategorijās uzrādīja mēreni pozitīvu rezultātu. ASV valsts obligāciju indekss pakāpās par 0.15 %, bet ASV investīciju reitinga segments par 0.05 % un ASV augsta ienesīguma obligācijas par 0.13 %. Eiropas obligācijas uzrādīja labākus rezultātus, kur Vācijas valsts obligāciju indekss pieauga par 0.57 %, investīciju reitinga segments par 0.44 %, bet augsta ienesīguma obligāciju cenas pieauga par 0.56 %. Tikmēr, attīstības valstu obligāciju segments jūniju noslēdza ar 0.43 % pieaugumu.
ASV ekonomiskās aktivitātes rādītāji turpina signalizēt par samērā noturīgu izaugsmi
Par spīti inflācijai, kura maijā paātrinājās līdz 4.2 % atzīmei, ASV mazumtirdzniecības apjomi maijā turpināja augt jau piekto mēnesi pēc kārtas. Darba tirgus dati jūnijā tomēr liecināja par izaugsmes tempa piebremzēšanos. Jauno darba vietu skaits jūnijā pieauga par 57 tūkstošiem, kas ir būtiski mazāk nekā tirgus dalībnieku gaidītie aptuveni 115 tūkstoši, turklāt arī iepriekšējo divu mēnešu rādītāji tika pārskatīti uz leju par kopumā 74 tūkstošiem darba vietu. Bezdarba līmenis jūnijā samazinājās līdz 4.2 %, kas ir zemākais rādītājs gada laikā, taču kritumu lielā mērā noteica ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās līdz 61.5 %. Savukārt ražošanas sektora noskaņojums saglabājās salīdzinoši labs, kur aktivitāte jūnijā turpināja augt jau sesto mēnesi pēc kārtas, lai gan nedaudz lēnākā tempā nekā maijā, kad tā bija sasniegusi augstāko līmeni četru gadu laikā.
Eirozonas ekonomikas dati uzrāda salīdzinoši pozitīvus signālus
Jūnijā inflācijas temps eirozonā palēninājās vairāk nekā gaidīts līdz 2.8 % atzīmei, no 3.2 % maijā. Biznesa noskaņojums uzrādīja pirmo uzlabojumu kopš ASV-Irānas konflikta sākuma, jo jūnijā būtiski palēninājās gan izmaksu kāpums, gan cenu pieaugums gala patērētājiem. Vienlaikus, būtiski samazinoties naftas cenām pasaules finanšu tirgos, jūnijā pirmo reizi četru mēnešu laikā uzlabojās arī eirozonas patērētāju noskaņojums. Kā arī tika sagaidīts, ECB jūnijā paaugstināja procentu likmes, pirmo reizi gada laikā mainot monetārās politikas kursu. ECB depozīta likme pakāpās līdz 2.25 % no 2.0 %, kur tā atradās kopš pērnā gada jūnija. Ieilgušais konflikts Irānā un tā ietekme uz energoresursu cenām lika ECB jūnija sākumā pārskaitīt arī eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes.
Attīstības valstu reģionā vērojama jaukta dinamika
Ķīnā akciju kritums sekoja ekonomikas lejupslīdei, kur mazumtirdzniecība un investīciju apjomi turpināja sarukt, un mājokļu cenas samazinājās. Taivāna un Dienvidkoreja turpināja gūt labumu no spēcīgā pieprasījuma pēc mākslīgā intelekta tehnoloģiju komponentēm.
Taivānas centrālā banka saglabāja likmes 2 % līmenī, kaut arī inflācija maijā pārsniedza 2 % atzīmi, bet eksporta apjomi turpināja augt. Mēneša beigās straujš atmiņas un mākslīgā intelekta uzņēmumu akciju kritums īpaši smagi skāra Dienvidkorejas akciju indeksu. Indijas centrālā banka saglabāja procentu likmi 5.25 % līmenī un uzturēja neitrālu nostāju augsto enerģijas cenu dēļ. Brazīlija samazināja procentu likmi līdz 14.25 %, trešo reizi pēc kārtas, kur inflācija joprojām saglabājas augstā 4.72 % līmenī.