Mājoklis, veselība un pārtika – tā ir trīs ikdienas izmaksu grupas, kas pensijas vecumā vienlaikus kļūst arī par lielākajiem finansiālajiem izaicinājumiem, neatstājot neko daudz citu vajadzību un vēlmju piepildīšanai. Latvijas iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem visbiežāk kā visdārgāko izdevumu kategoriju min tieši mājokļa izmaksas – teju puse respondentu tās norāda kā lielāko ikmēneša slogu, liecina bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja.
Latvijas iedzīvotāji pensijas un pirms pensijas jeb 60–74 gadu vecumā kā visdārgākā izdevumu kategoriju visbiežāk min mājokļa izdevumus – tos kā lielāko ikmēneša slogu norāda 43 % respondentu. Tas ietver komunālos maksājumus, apkuri, īri un mājokļa uzturēšanu, kas senioru budžetā veido būtisku ikmēneša izdevumu daļu.
Otrajā vietā ierindojas veselības aprūpes izdevumi, kurus par lielākajiem atzīst 33 % pensijas vecuma iedzīvotāju, apliecinot regulāras izmaksas zālēm, ārstu apmeklējumiem un ārstniecības pakalpojumiem. Trešā nozīmīgākā izdevumu pozīcija ir pārtika (18 %). Savukārt vismazākās izmaksas pensijas vecuma grupā ir saistītas ar sakariem (telefons, internets, televīzija) un apģērbu un apaviem, kur šīs kategorijas kā lielākos ikmēneša izdevumus praktiski neviens respondents nenorāda (0 %). Arī transports tiek minēts reti (2 %), bet atpūta, kultūra un ceļojumi – tikai 3 % gadījumu. Acīmredzot šīm pozīcijām arī nekas daudz neatliek.
“Aptaujas dati ļoti skaidri parāda, ka pensijas vecumā cilvēku finansiālo drošību visvairāk ietekmē izdevumi, no kuriem praktiski nav iespējams izvairīties – mājoklis un veselība. Tos sedzot, senioru budžetā faktiski nepaliek līdzekļi citiem ikdienai un dzīves kvalitātei svarīgiem izdevumiem – apģērbam, kultūras pasākumiem vai sociālajām aktivitātēm. Kas ilgtermiņā var ietekmēt gan labsajūtu, gan sociālo aktivitāti. Jāatceras, ka pensiju 2. līmeņa apmēru nosaka ne tikai valsts pieņemtie lēmumi, bet arī pašu iedzīvotāju zināšanas, iesaiste un savlaicīgas izvēles sava kapitāla pārvaldībā. Laikus veikta iesaiste dod iespēju ietekmēt nākotnes labklājību, savukārt intereses trūkums par savu uzkrājumu nozīmē palaist garām iespēju to vairot vai pat risku nodarīt tam kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Būtiski, ka arī citu vecuma grupu iedzīvotāju izpratne par to, ar kādiem izdevumiem saskaras mūsdienu pensionāri, ir ļoti līdzīga. Lielākā daļa respondentu neatkarīgi no vecuma kā galvenās izmaksu pozīcijas senioriem identificē tieši mājokļa un pārtikas izdevumus.
Nelielas atšķirības vērojamas veselības aprūpes izmaksu novērtējumā – piemēram, vecuma grupā 30–39 gadi veselības izdevumus kā vienus no lielākajiem pensionāriem min 42 %, bet 40–49 gadu grupā – 38 %, kas ir nedaudz augstāks rādītājs nekā pašu pensijas vecuma respondentu vidū (33 %). Tas norāda, ka jaunākas paaudzes veselības aprūpes izmaksas pensionāriem nereti novērtē kā vēl smagāku slogu nekā paši seniori.
Iedzīvotāju aptauju CBL Asset Management sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.