Finanšu pratība sākas nevis ar pirmo kabatas naudu, bet gan ar piemēru ģimenē – to, kā vecāki runā par naudu, pieņem finanšu lēmumus un veido attieksmi pret tēriņiem, uzkrājumiem un drošību. Bankas Citadele eksperti uzsver – bērnībā pieredzētais būtiski ietekmē cilvēka attiecības ar naudu arī pieaugušā vecumā.
“Naudas apjoms bērnībā nav vienīgais noteicošais – izšķiroši ir tas, kā ģimenē par naudu runā un kādu piemēru bērns redz ikdienā. Bērnam ir jāredz, ka nauda rodas no darba, ka tā ir jāplāno un ka arī dārgāks pirkums ir vērtīgs tikai tad, ja tas ir pārdomāts,” uzsver bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Pieredze ģimenē veido cilvēka attiecības ar drošību, iespējām un risku. Bērnībā piedzīvotais – trūkums, pārmērīga pārticība vai ļoti stingra taupība – var ietekmēt to, kā pieaugot cilvēks tērē, krāj un pieņem finanšu lēmumus.
Eksperti norāda, ka arī ģimenēs, kur nauda vienmēr izmantota ļoti piesardzīgi, bērniem var izveidoties pārmērīga piesardzība vai vainas sajūta par tēriņiem sev. Tāpēc svarīgākais nav tikai ģimenes finansiālā situācija, bet gan tas, kā par naudu tiek runāts un kādus paradumus bērns ikdienā redz.
Trīs bērnības pieredzes, kas bieži nosaka attiecības ar naudu pieaugot
Eksperte skaidro, ka bērnībā redzētais mājās – kā ģimene pelna, tērē, krāj un runā par naudu – bieži kļūst par “finanšu uzvedības modeli” arī pieaugušā vecumā. Šo attieksmi īpaši spilgti ietekmē trīs atšķirīgi scenāriji.
1) Ja bērnībā dzīvoja “no rokas mutē” – pieaugot cilvēks var saglabāt pastāvīgu nedrošības sajūtu arī tad, ja ienākumi ir pietiekami. Tas var izpausties kā vainas sajūta par tēriņiem (pat par nepieciešamo), izvairīšanās runāt par budžetu vai, tieši pretēji, impulsīvi pirkumi, jo “beidzot var atļauties”.
2) Ja bērnībā robežu nebija un vienmēr “varēja visu” – bērns var neiemācīties gaidīt, plānot un saprast lietu vērtību. Pieaugušā vecumā tas mēdz izpausties kā grūtības noteikt prioritātes, veidot uzkrājumus un kā vēlme dzīvot uz parāda, jo šķiet, ka nauda “vienkārši būs”.
3) Ja bērnībā bija “kaut kas pa vidu” – ģimenē nauda bija, taču vienmēr tika uzsvērts saprātīgs plāns. Šāds fons bieži iemāca novērtēt darba nozīmi un plānot lielākus pirkumus, taču reizēm tas var radīt arī pārmērīgu piesardzību, izvairīšanos no riska vai vainas sajūtu, tērējot “kaut kam tikai sev”.
Pat ja bērnībā iemācīti paradumi nav bijuši veselīgi, tos var mainīt – tomēr tas prasa apzinātu rīcību un konsekventu piemēru ikdienā.
Ko vecāki var darīt jau šodien
- Iesaisti bērnu ikdienas izvēlēs: veikalā kopīgi salīdzini cenas, izskaidro, kāpēc izvēlaties vienu preci, nevis citu, un ko nozīmē “prioritātes”.
- Runā par naudu mierīgi un atklāti – bez dramatizēšanas vai noslēpumiem, lai finanses ģimenē nekļūst par tabu tēmu.
- Parādi, ka nauda rodas no darba: bērnam saprotamā veidā izstāsti, kāpēc tiek pelnīts un kā tiek pieņemti ikdienas finanšu lēmumi.
- Iemāci uzkrāt: vienojieties par vienkāršu mērķi (piemēram, krāt vēlamam pirkumam) un kopīgi sekojiet progresam.
- Normalizē kļūdas: ja gadās nopirkt ko lieku vai pieņemt nepareizu lēmumu, izrunājiet to kā mācību, nevis kaunu.
Savukārt konsekvents piemērs un sarunas par naudu palīdz bērnam saprast, ka finanses ir plānojamas, un ka kļūdas ir daļa no mācīšanās.
“Šādi bērni pieaugot biežāk atrod līdzsvaru – netērē impulsīvi, bet arī nebaidās pieņemt pamatotus finanšu lēmumus un domāt ilgtermiņā,” piebilst Ginta Zemgale.
Atklātas un mierīgas sarunas par naudu ģimenē palīdz bērniem veidot drošības sajūtu un veselīgu attieksmi pret finansēm nākotnē.
Finanšu domstarpību iemesli pāru attiecībās būtiski mainās līdz ar vecumu – jaunībā spriedzi rada neparedzēti izdevumi un drošības spilvena trūkums, aktīvajā dzīves posmā konfliktus saasina lieli lēmumi un saistības, savukārt senioru vecumā finanšu strīdi ievērojami mazinās, atklāj bankas Citadele veiktā aptauja.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.