Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Kopumā 2025. gads uzņēmēju noskaņojuma ziņā bija salīdzinoši stabils, ar pakāpenisku uzlabošanos gada otrajā pusē, tomēr visu gadu konfidences rādītāji pozitīvajā teritorijā saglabājās vien pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē. Pēc mērenas stabilitātes gada pirmajā pusē, tuvojoties rudenim noskaņojums sāka uzlaboties visās nozarēs. Tomēr gada pēdējie mēneši nesa pesimistiskāku noskaņojumu visās nozarēs, izņemot pakalpojumu sniedzējus.
Iepriekšējā gada decembrī visu sektoru uzņēmēju, kā arī patērētāju noskaņojums, salīdzinot ar pēdējo trīs gadu sezonāli koriģētiem vidējiem rādītājiem, ir bijis pozitīvāks, kas apliecina Latvijas ekonomikas atveseļošanās turpināšanos.
Pakalpojumu sektorā – augstākais uzņēmēju noskaņojums pusotra gada laikā
Pērnā gada nogalē kopumā uzņēmēju noskaņojums bijis viduvējs, salīdzinot ar novembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Uzņēmēju noskaņojums atspoguļo atšķirīgu dinamiku dažādās nozarēs – pakalpojumu sektorā noskaņojums mēneša laikā uzlabojies par 0,6 procentpunktiem, kamēr mazumtirdzniecībā pasliktinājies, tomēr noturoties pozitīvs. Rūpniecībā un būvniecībā saglabājas piesardzība, konfidences rādītājiem nepametot negatīvo teritoriju.
Decembrī liela daļa Latvijas iedzīvotāju strādāja mazāk un atpūtās vairāk nekā ierasts. Šie apstākļi īpaši ietekmē saražoto preču apjomu un būvniecības sektoru. Uzņēmējiem pakalpojumu sektorā noskaņojums uzlabojies līdz 3,7 procentpunktiem, uzrādot augstākos rādītājus gandrīz pusotra gada laikā. Likumsakarīgi, ka svētku mēnesī apmierinātākie bijuši pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji, kuriem bijusi augstākā apmierinātība 15 gadu laikā. Raugoties un detalizētākiem pakalpojuma sektora datiem, jāsecina, ka sektora konfidence nav homogēna un atsevišķu sektora uzņēmēju noskaņojums saglabājas izteikti pesimistisks, piemēram gaisa transporta un izmitināšanas nozarēs.
Svētki neattaisno mazumtirgotāju gaidas
Uzņēmēju noskaņojums decembrī krities teju visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, pēc krituma tomēr sektora konfidencei saglabājoties pozitīvajā teritorijā ar rādītāju 2,2 pēc sezonāli koriģētiem datiem, kas ir zemākais rādītājs kopš pērnā augusta. Kopumā kopš gada vidus mazumtirgotāju apmierinātība augusi, novembrī sasniedzot gada augstāko punktu. Apmierinātības kritums decembrī varētu būt saistīts ar neattaisnotām tirgotāju cerībām svētku laikā.
Apstrādes rūpniecības noskaņojums decembrī saglabājās negatīvajā teritorijā, konfidences rādītājam krītot līdz - 4 procentpunktiem, salīdzinot ar - 3,4 vērtējumu novembrī. Oktobrī un novembrī apstrādes rūpniecība, īpaši metālizstrādājumu un elektrisko iekārtu, uzrādīja labus izaugsmes rezultātus, kas uzlaboja kopējo noskaņojumu. Interesanti, ka noskaņojums uzlabojies arī dzērienu ražošanas nozarē, lai gan saražotās produkcijas apjoms pērnā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2024. gada atbilstošu periodu bija krities par 5,1 %. Noskaņojums pasliktinājies pārtikas ražošanas nozarē, kas var liecināt par nozares izaugsmes tempu mazināšanos pēdējā mēneša laikā. Līdzīgi, koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies par 1,2 procentpunktiem par spīti 3,1 % saražotā apjoma pieaugumam nozarē novembrī. Tas varētu būt saistīts ar piesardzību attiecībā uz nākotnes pieprasījumu.
Pēc ievērojama noskaņojuma uzlabojuma no augusta līdz oktobrim, būvniecības noskaņojums decembrī, tā pat kā novembrī, nedaudz samazinājies. Lai arī konfidences rādītājs palicis negatīvajā teritorijā ar rādītāju - 6,7, tas tomēr saglabājas virs izteiktā pesimisma, ko vērojām 2024. gadā, kad konfidences rādītāja zemākais punkts bija – 16,3. Apmierinātības uzlabošanos 2025. gadā veicinājis mājokļu pieprasījums un valsts pasūtījumi, tai skaitā Eiropas fondu projektu īstenošanā.
Globālie izaicinājumi eksportējošajiem uzņēmumiem
Decembrī kopējais ekonomiskās nenoteiktības līmenis uzrādīja nelielu pieaugumu. Uzņēmēju vērtējumos vērojamas atšķirīgas tendences: mazumtirdzniecības sektorā nenoteiktība samazinājās, savukārt apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu nozarē tā pieauga. Tai pat laikā ekonomikas sentimenta rādītājs, lai arī nedaudz pazeminājies decembrī, saglabājas virs ilgtermiņa vidējā līmeņa.
Eiropas ražotāji vidējā termiņā saskaras ar pieprasījuma kritumu, un tas ietekmē arī Latvijas rūpniecību. Eiropas eksporta iespējas, salīdzinot ar Āzijas tirgu attīstību, augošās konkurences apstākļos vājinās. Papildus tam, tarifu politika, ar kuru Amerikas Savienoto Valstu administrācija nāca klajā pagājušā gada sākumā, radīja īslaicīgu pieprasījuma pieaugumu – importētāji steidza iepirkt preces pirms tarifu stāšanās spēkā, un tagad, kad noliktavas ir piepildītas, pieprasījums pēc Eiropas precēm varētu mazināties.
Prognozēju, ka šī gada pirmajos mēnešos uzņēmēju noskaņojums varētu uzlaboties. Neto algu pieaugums, ko Latvijas iedzīvotāji piedzīvos, pateicoties neapliekamā minimuma paaugstināšanai un algu celšanai, veicinās pirktspēju, kas saglabās pozitīvu noskaņojumu pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorā. Kopumā vietējais tirgus ir spēcīgs, un tas būs galvenais ekonomikas balsts laikā, kad eksporta pieprasījums vājinās.