Izklaide, ceļojumi, skaistumkopšana un pat pārtika – Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk izvērtē, kur tērēt naudu un no kā atteikties. 92 % Latvijas iedzīvotāju ikdienā cenšas ietaupīt vismaz uz vienu izdevumu kategoriju, liecina bankas Citadele aptaujas dati. Turklāt salīdzinājumā ar pērnā gada aptaujas datiem taupīšana kļuvusi plašāka un vēl vairāk skar dzīves kvalitāti ietekmējošus tēriņus.
Pirmie cieš tēriņi labsajūtai
Visbiežāk cilvēki izvēlas ietaupīt uz izklaidi un brīvā laika aktivitātēm – šādu atbildi norādījuši 33 % respondentu, kas ir par 2 % vairāk nekā pērn. Arī pārējās populārākās atbildes 2026. gadā ir pieaugušas par diviem līdz četriem procentpunktiem. Piemēram, pērn uz skaistumkopšanu ietaupīja 27 % iedzīvotāju, bet šogad jau 30 %. Arī ceļojumi, atpūta un kultūras pasākumi ir populāra izvēle brīdī, kad jāizvēlas, uz ko ietaupīt.
Starp biežākajām izmaksu kategorijām, kuras skar nepieciešamība ietaupīt, ir arī apģērbs, apavi un aksesuāri, kur taupītāju skaits ir palielinājies no 27 % pērn uz 29 % šogad.
“Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgi savos tēriņos un rūpīgi izvērtē, kam novirzīt pieejamos līdzekļus. Lai gan algu pieaugums pēdējos gados ir palīdzējis uzlabot mājsaimniecību pirktspēju, tas ne vienmēr nozīmē lielāku gatavību tērēt. Redzam, ka iedzīvotāji vispirms ierobežo izdevumus, kas nav saistīti ar ikdienas pamatvajadzībām, piemēram, izklaidei, ceļojumiem un skaistumkopšanai. Šāda patērētāju piesardzība var bremzēt iekšējā patēriņa atkopšanos, īpaši pakalpojumu nozarēs. Vienlaikus jānošķir apzināta vēlme veidot uzkrājumus no situācijas, kad cilvēki ir spiesti atteikties no būtiskiem izdevumiem, tostarp veselības aprūpes. Pēdējais jau liecina par finansiālu ievainojamību,” skaidro Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.
Četrdesmitgadnieki taupa visvairāk
Zīmīgi, ka visvairāk taupa tieši 40 līdz 49 gadus vecie iedzīvotāji. Tā parasti ir dzīves fāze, kurā vienlaikus jāsedz mājokļa izmaksas, jāuztur bērni, jāpalīdz vecākiem un jāveido uzkrājumi nākotnei.
"Ja tieši šī grupa visbiežāk ierobežo izdevumus izklaidei, kultūrai, ceļojumiem un skaistumkopšanai, tas norāda uz pieaugošu spiedienu uz ekonomiski aktīvāko mājsaimniecību budžetiem. Tieši šī sabiedrības daļa rada lielāko daļu patēriņa un nodokļu ieņēmumu, tādēļ ilgstoša piespiedu taupīšana var negatīvi ietekmēt gan iekšējo patēriņu, gan ekonomikas izaugsmes tempu," izceļ K. Purgailis.
Savukārt vecāku cilvēku taupīšanas paradumi skar mazāk atsevišķu kategoriju un viņi biežāk izvēlas taupīt visur, kur vien var. Atsevišķi izceļama izvēle taupīt uz pārtiku, kas samazinās, palielinoties vecumam. 27 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas samazināt izdevumus ēdienam, savukārt starp 60 līdz 74 gadus vecuma Latvijas iedzīvotājiem šo norādījuši vien 12 %. Līdzīga tendence ir vērojuma taupīšanā uz apģērbu, apaviem un aksesuāriem.
“Šīs atšķirības nebūt nenozīmē, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāji var atļauties pārtikai tērēt vairāk. Iespējams, viņu ikdienas patēriņa paradumi jau ir pielāgoti ierobežotam budžetam, tādēļ iespējas vēl vairāk samazināt izdevumus pārtikai ir mazākas nekā jaunākajās vecuma grupās,” skaidro K. Purgailis.
Rīgā visbiežāk taupa uz pārtiku
Lai gan kopumā Rīgā un reģionos ik dienu cilvēki vairāk vai mazāk izvēlas ietaupīt līdzīgi, izceļas Rīgas dati par taupīšanu uz pārtiku – to norādījuši 22 % Rīgas iedzīvotāju. Savukārt citos reģionos šis rādītājs ir zemāks un svārstās no 10 % līdz 16 %.
"Aptaujas dati parāda, ka augstāki ienākumi automātiski nenozīmē lielāku finansiālo komfortu. Rīdzinieku taupīšana uz pārtiku liecina par augsto dzīves dārdzību galvaspilsētā. Daļai mājsaimniecību pēc mājokļa un ikmēneša rēķinu apmaksas brīvo līdzekļu ikdienas tēriņiem paliek mazāk, nekā varētu šķist, raugoties tikai uz ienākumu statistiku," norāda K. Purgailis.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.