Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis
Latvijas ekonomikas izaicinājums nav tikai panākt straujāku izaugsmi nākamajā gadā, bet radīt priekšnoteikumus ilgtermiņa konkurētspējai. Lietuvas piemērs rāda, cik būtiska loma izaugsmē var būt eksportam, investīcijām un uzņēmumu spējai attīstīt produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību. Kopš 2015. gada Lietuvas ekonomika augusi par 43 %, Latvijas – par 22 %. Ko Latvija var darīt, lai šo plaisu samazinātu?
Pēdējos gados Latvijas ekonomikas izaugsme bija salīdzinoši lēna, taču šogad aina ir cerīgāka. Saskaņā ar Eurostat datiem šī gada pirmajā pusgadā Lietuvas IKP pieauga par 3,4 %, Latvijas – par 3,1 %, Igaunijas – par 2,2 %, kamēr eirozonā vidēji tikai par 0,9 %. Tātad šogad Latvija aug gandrīz tikpat strauji kā Lietuva.
Pozitīvi, ka gan Latvijas, gan Lietuvas ekonomika ir strukturāli spēcīga, proti, pirmajā pusgadā izaugsmi uzrādījušas praktiski visas nozares, izņemot mežsaimniecības nozari Latvijā.
Kur Lietuva ir priekšā?
Pirmkārt, eksportā. Lietuvas preču eksports jau gadiem ir aptuveni tikpat liels kā Latvijas un Igaunijas kopā. Preču eksporta pieauguma tempā Latvija gan īpaši neatpaliek, jo kopš 2015. gada tas gan Latvijā, gan Lietuvā praktiski ir dubultojies. Lielā atšķirība ir pakalpojumos. Lietuvas pakalpojumu eksports desmit gadu laikā pieaudzis gandrīz piecas reizes – no 6 līdz 28,9 miljardiem eiro 12 mēnešos, Latvijā tas ir divkāršojies līdz 9,2 miljardiem eiro. Pakalpojumu eksportā Latviju apsteidz arī Igaunija ar 15,6 miljardiem eiro.
Otrkārt, izaugsmes plašumā. Lietuvas rūpniecībā šobrīd aug 18 no 23 nozarēm, un elektronikas un plastmasas izstrādājumu ražošana ir rekordlīmenī. Būvniecība Lietuvā otrajā ceturksnī pieauga par 9,6 %, Latvijā – par 3,2 %, un jaunu mājokļu būvniecības uzsākšana Lietuvā sasniegusi rekordu.
Treškārt, kreditēšanā. Kreditēšana aug visās trijās Baltijas valstīs, taču kopējais hipotekāro kredītu, nekustamo īpašumu un būvniecības nozaru kredītportfelis Lietuvā un Igaunijā ir vairāk nekā divreiz lielāks nekā Latvijā. Arī ražošanas un lauksaimniecības nozaru kreditēšana Lietuvā aug nedaudz straujāk. Turklāt aizņemties Latvijā ir dārgāk, jo jaunu kredītu likme uzņēmumiem augustā Latvijā bija 5,8 %, Lietuvā – 5,0 %, eirozonā – 3,6 %.
Latvijai ir uz ko balstīties
Būtu kļūdaini teikt, ka Latvijā viss ir slikti. Ekonomikas noskaņojums Latvijā atrodas piesardzīga optimisma zonā un uz Eiropas fona izskatās ļoti labi, savukārt Lietuvā tas pat ir nedaudz piesardzīgāks. Apstrādes rūpniecība šogad piedzīvojusi vērā ņemamu izaugsmi, un izlaide ir rekordaugstā līmenī. Metālizstrādājumu ražošana, ko papildus veicina aizsardzības pasūtījumi, augusi par 22 %, ķīmiskā rūpniecība – par 20 %. Mazumtirdzniecības apgrozījums un būvniecības apjomi ir augstākie kopš 2008. gada, inženierbūves aug par 12 %, un elektrības un sakaru tīklu būvniecība ir rekordlīmenī.
Straujāk nekā Lietuvā aug IT pakalpojumi – otrajā ceturksnī par 8,3 % gadā, kamēr Lietuvā par 4,2 %. Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā pieaugusi par 10,4 %. Arī jaunu kredītu izsniegšana Latvijā kopš 2024. gada beigām strauji augusi un šobrīd ir vēsturiski augstākajā līmenī. Mūsu prognoze IKP izaugsmei šim gadam ir 2,2 %, taču jaunākie dati liecina, ka arī trešais ceturksnis bija spēcīgs, tāpēc izaugsme var izrādīties straujāka. Nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,3 %, nedaudz straujāk nekā Lietuva – par 2,2 %.
Lielākais nezināmais – energocenas un inflācija
Rūpniecības izaugsme turpmāk, visticamāk, kļūs mērenāka, jo ASV ražotāju pasūtījumu un krājumu attiecība, kas vēsturiski labi iezīmē Baltijas valstu rūpniecības attīstību, pēdējos mēnešos ir normalizējusies. Tomēr korekciju vai strauju ražošanas kritumu mēs neparedzam, ja vien nenotiek jauni ārēji satricinājumi.
Lielākais nezināmais ir izejvielu un energoresursu cenas. Pēdējās dienās gan dabasgāzes, gan Brent naftas cenas ir sasniegušas jaunus pēdējo gadu rekordus. Dabasgāzes cena Eiropā gada laikā pieaugusi vairāk kā divas reizes, un tas nozīmē, ka inflācija Eiropā turpinās pieaugt. Latvijā inflācija šobrīd joprojām ir zemāka nekā Lietuvā, taču tuvākajos mēnešos tā, visticamāk, palielināsies līdz aptuveni 4 %. Paaugstinātas inflācijas efekts saglabāsies arī 2027. gada pirmajā pusē, un nākamgad mēs Latvijā prognozējam 3,3 % inflāciju.
Finanšu tirgi paredz, ka ECB likmes visticamāk turpinās palielināt un paliks ap 3 % ilgāku laiku. Laiks, kad nauda bija lēta, ir pagājis, un tas ietekmēs arī pieprasījumu pēc kredītiem.
Lietuvas izaugsmei ir sava cena
Lietuvas modelim ir arī savas vājās vietas, un tās nav jākopē. Inflācija Lietuvā septembrī sasniedza 6,1 % – augstāko līmeni Baltijas valstīs. To papildus paātrina straujš iekšzemes patēriņš, ko veicina arī pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izmaksa. Daļa šīs naudas aizplūst patēriņā, daļa – mājokļu iegādē, kas ceļ mājokļu cenas. Līdzīgu efektu mēs redzējām Igaunijā, kad tā ļāva izņemt pensiju uzkrājumus. Tas ir vienreizējs stimuls, nevis ilgtspējīgas izaugsmes avots, kam visticamāk sekos negatīvie efekti.
Ko vērts aizgūt no kaimiņiem?
Redzamas vairākas mācības, kas Latvijai palīdzētu mazināt plaisu. Pirmkārt, pakalpojumu eksports. IT un finanšu pakalpojumi Latvijā jau aug straujāk nekā Lietuvā, un tie jāpadara par vēl spēcīgākām eksporta nozarēm. Otrkārt, investīcijām jākļūst par normu, nevis izņēmumu. Mums nevajag tikai dažus lielus projektus. Nepieciešams, lai investē arī tirgotāji, transporta un pakalpojumu uzņēmumi un lai kreditēšanas kāpums neapstātos tagad, kad ekonomika aug.
Tikpat svarīga ir paredzamība. Stabila nodokļu politika un skaidri noteikumi vairākiem gadiem uz priekšu ir lētākais veids, kā atbrīvot atliktos projektus un vairot gan uzņēmēju, gan patērētāju pārliecību. Vienlaikus, ja algas aug straujāk nekā eirozonā, konkurētspēju var noturēt tikai ar tehnoloģijām, inovācijām un augstāku produktivitāti, nevis zemākām cilvēkresursu izmaksām. Svarīga ir arī plašāka pieeja finansējumam, piemēram, garantijām, kapitāla tirgus instrumentiem un uz attīstību mērķēti ES fondu projekti.
Visbeidzot, aizsardzības pieprasījums jau šobrīd veicina ražošanas izaugsmi, un mūsu uzdevums ir radīt pievienoto vērtību vietējā ekonomikā un šīs pasūtījumu plūsmas pārvērst ilgtermiņa ražošanas jaudās un eksporta iespējās. Latvijai nav jākopē Lietuva. Mums jāsaprot, kas kaimiņvalstij ļāvis augt straujāk, un jārada līdzīgi priekšnoteikumi arī pie mums, vienlaikus izvairoties no vienreizēju stimulu radītas inflācijas. Brīdis rīkoties ir tieši tagad, kamēr uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs, investīciju aktivitāte atjaunojas un ražošanas sektors turpina attīstīties.