Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Latvijas ekonomikā turpinās straujš algu kāpums un vidējā darba alga Latvijā jau otro ceturksni pēc kārtas pārsniegusi 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt nākamā gada otrajā pusē pēc manām prognozēm vidējā alga Latvijā varētu pārsniegt jau 1100 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, trešajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājusies par 8,0% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni un bija 1006 eiro. Tas nozīmē, ka vidējā darba alga uz rokas Latvijā sasniegusi 744 eiro un līdzīgi straujš algu kāpums vērojams arī pārējās Baltijas valstīs, kā arī citviet Austrumeiropā. Algu ziņā joprojām apsteidzam Lietuvu, kur vidējā darba samaksa trešajā ceturksnī bija 936 eiro, taču joprojām atpaliekam no Igaunijas, kur tā ir jau tuvu 1300 eiro.
No nozaru viedoklis darba samaksa šobrīd aug gandrīz visās nozarēs, izņemot finanses, kur tā palikusi iepriekšējā gada līmenī. Visstraujākais pieaugums šobrīd vērojams veselības aprūpē, kur darba algas kāpušas par 15,9%, kas lielā mērā saistīts ar papildu budžeta finansējuma piešķiršanu nozarei. Savukārt citās nozarēs kopumā dominē tendence algām augt straujāk nozarēs ar zemāku vidējo darba algu. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vidējā darba alga augusi par 11,6% un citos pakalpojumos par 10,7%. Tā ir laba ziņa, jo vidējā alga ir ļoti vispārīgs rādītājs, ko saņem salīdzinoši mazs cilvēku skaits, tādēļ ir svarīgi, ka mazinās zemo algu saņēmēju skaits. Bez šī spēcīgs algu kāpums vērojams arī IT sfērā un apstrādes rūpniecībā, kur vidējās algas augušas par attiecīgi 8,4% un 9,2%. Mūsu Citadele Index uzņēmēju aptaujās redzam, ka šīs nozares arī ir tās, kas visvairāk saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus.
Spēcīgais algu pieaugums šobrīd saistīts ar kopumā labvēlīgo ekonomisko situāciju, joprojām lielo ienākumu atšķirību ar Rietumeiropu, iedzīvotāju skaita darba spējas vecumā mazināšanos un vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem pēdējo 30 gadu laikā, kā arī ekonomikas struktūras maiņu. Pēdējos 3 gados augsti apmaksātajā IT nozarē radītas aptuveni trešdaļa no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no ekonomikas.
Šie faktori liek domāt, ka algu kāpums Latvijā tuvākajā laikā nemitēsies, lai gan nākamgad pieauguma temps būs nedaudz mazāks kā šogad, jo nav plānots palielināt minimālo darba algu un arī ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs lēnāka. Situācija darba tirgū šobrīd strauji mainās un, ja kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir bijis darba vietu deficīts, tad šobrīd īsā laika periodā tas pārtop par darbaspēka deficītu un demogrāfiskās prognozes liek domāt, ka šī situācija tuvākajos 10 gados nemainīsies. Tādēļ pēc manām prognozēm nākamgad vidējā darba alga Latvijā varētu palielināties par 7,5% un 2019. gada nogalē tā, visticamāk, pārsniegs 1100 eiro.
Tā ir laba ziņa darba ņēmējiem un veicinās iekšējā patēriņš pieaugumu, taču algu kāpums turpina apsteigt uzlabojumus produktivitātē un uzņēmēju spēju nopelnīt. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū jārēķinās ar pakāpenisku cenu pieaugumu pakalpojumiem, savukārt eksportējošiem uzņēmumiem un nozarēm tas ir liels izaicinājums noturēt savu konkurētspēju. Biznesa modeļiem, kuru konkurētspējas priekšrocība ir zemas algas tuvākajos gados gaidāmais algu kāpums var izrādīties nepaceļams. Tādēļ, ja vien negadās kādi negaidīti globāli satricinājumi, tad darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā.
Pašreizējais algu kāpums ir pietiekams, lai Eiropas vidējo ienākumu līmeni sasniegtu aptuveni 15 gados. Vienlaikus ir jautājums vai spēsim to noturēt? Privātās investīcijas Latvijā šobrīd ir ļoti zemā līmenī, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ievērojami zem 1% no IKP un izglītības kvalitātes ziņā esam tikai ap OECD valstu vidējo līmeni. Ar šādu ekonomikas modeli, visticamāk, nav pietiekami, lai ilgstoši noturētu pašreizējo algu pieaugumu tempu, neizraisot kādu jaunu krīzi.