Banka Citadele (Latvija)

Bankas ekonomists: Bezdarbs Latvijā turpina strauji mazināties

Publicēts

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists

Lai gan Latvijas ekonomikā 2019. gads ir sācies ar lēnāko ekonomikas izaugsmi pēdējos dažos gados, tendences darba tirgū tas pagaidām nav būtiski ietekmējis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, bezdarbs Latvijā turpina strauji samazināties un šī gada pirmajā ceturksnī tas palika nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un bija 6,9%. Tas ir labs rezultāts, jo gada pirmajos mēnešos Latvijā prasti ir vērojams sezonāls bezdarba pieaugums un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 1,3 procentpunktu. Vienlaikus reģistrētā bezdarba rādītājos šī gada pirmajos mēnešos tik strauji uzlabojumi darba tirgū nav vērojami, tādēļ turpmākajos ceturkšņos, visticamāk, uzlabojumi darba tirgū kļūs gausāki. Taču, pat neskatoties uz to, pēc manām prognozēm vidējais bezdarbs Latvijā šogad būs tuvu 6,5%, savukārt nākamgad bezdarbs varētu noslīdēt pat zem 2007. gada rekordzemā līmeņa.

Straujais bezdarba līmeņa straujais kritums pirmajā ceturksnī ir iepriecinošs, taču to tikai daļēji izskaidro jaunu darba vietu radīšana. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 13 tūkstošiem, savukārt nodarbināto skaits audzis vien par 5,6 tūkstošiem, jeb 0,6%. Tas ir ievērojami lēnāks nodarbinātības kāpums kā pērn un vairāk vai mazāk atbilst aptuveni 3% ekonomikas pieaugumam. Līdz ar to šī gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā puse no bezdarba līmeņa samazinājuma ir saistīta ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas iepriekšējos gados pamatā atspoguļoja emigrācijas procesus, taču šobrīd arvien lielāka nozīme ir demogrāfiskiem faktoriem. Šobrīd ik gadu pensijas vecumu sasniedz ievērojami lielāks cilvēku skaits nekā ienāk darba tirgū pēc izglīības beigšanas, tādēļ darba devēji arvien vairāk saskaras ar grūtībām atrast sev nepieciešamos darbiniekus.

Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritumu šobrīd vairs nespēj kompensēt arī ekonomiski neaktīvu cilvēku atgriešanās darba tirgū. Pēc vairāku gadu nemitīga ekonomiskās aktivitātes pieauguma, šī gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte darba tirgū palikusi pērnā gada līmenī un šobrīd Latvijas iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū jau ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Papildus tam demogrāfiskie faktori maina Latvijas darba tirgus struktūru un šobrīd jau gandrīz 24% no strādājošajiem ir vecumā virs 55 gadiem. Tas nozīmē, ka darba tirgus būs Latvija ekonomikas lielākais izaicinājums pārskatāmā nākotnē.

Vienlaikus, neskatoties uz straujo bezdarba kritumu, bezdarba līmenis Latvijā joprojām augstākais Austrumeiropā un Igaunijā tas noslīdējis pat zem 5%. Tas liek domāt, ka arī Latvijā bezdarbs turpinās kristies, taču rezerves darba tirgū kļūst arvien mazāka un neesam tālu no dabīgā jeb strukturālā bezdarba līmeņa. Rīgā, kurā tiek radītas lielāka daļa jauno darba vietu, bezdarba līmenis ir ap 4% un vairs būtiski nesamazinās. Tas nozīmē, ka atlikušās darba tirgus rezerves pamatā meklējamas ārpus Rīgas, kā arī ir pēdējais laiks domāt, kā veicināt dažādu sociāli atstumto grupu aktīvāku iesaisti darba tirgū.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes