Lielākais šķērslis pirmā darba meklējumos ir pārāk augstas darba devēja prasības, uzskata katrs ceturtais jaunietis 18 līdz 29 gadu vecumā, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Būtisks izaicinājums ir arī darba pieredzes trūkums, nepietiekama izglītība vai prasmes. Ko sagaida darba devējs, ko vēlas jaunieši un kā iegūt pirmo darba pieredzi, stāsta bankas Citadele talantu piesaistes projektu vadītāja Evita Karlsone.
Vai darba devēju prasības ir pārāk augstas?
“Ja jaunietis piesakās vakancei, kas atbilst prasmēm, prasībām nevajadzētu šķist pārmērīgi augstām. Konkurence darba tirgū ir liela un detaļas ir izšķirošas. Piemēram, kandidātam var būt pieredze darbā ar mākslīgo intelektu, un tā būs viņa priekšrocība. Darba devēji parasti neizvirza nepamatotas prasības – tās tiek noteiktas atbilstoši amatam nepieciešamajām kompetencēm un darba videi,” saka Evita Karlsone.
Vienlaikus katrs atlases process ir atšķirīgs. Ja piesakās vairāki kandidāti ar līdzīgām prasmēm, izvēle notiek starp līdzvērtīgiem kandidātiem. Ja šādu prasmju nav nevienam, lielāka nozīme tiek piešķirta attieksmei, motivācijai un vēlmei mācīties.
Izvēles kļūst apzinātākas
Mūsdienu jaunieši darba tirgū ienāk arvien mērķtiecīgāk. Tiek aktīvi meklētas prakses iespējas un ir vēlme pēc iespējas ātrāk izzināt, kas patīk un, kāds darbs varētu būs vispiemērotākais. Tas liecina, ka izvēles kļūst apzinātākas. Vienlaikus nozīmīgu lomu spēlē izvēlētais izglītības virziens, tā specifika un joma, kā arī indivīda personības iezīmes, izglītības iestādes darbības fokuss un ģimenes ietekme.
“Jaunieši ir ļoti motivēti un tas bieži atspoguļojas arī kvalitatīvi noformētos, pārdomātos un realitātei atbilstošos pieteikumos. Redzam izteiktu vēlmi mācīties un attīstīties, neapstāties pie esošā un turpināt apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Spriežot pēc atlases intervijām, jauniešiem būtisks ir atbalstošs vadītājs, draudzīga komanda, stabila un droša darba vide, kā arī jēgpilns un saistošs darbs ar izaugsmes un karjeras iespējām. Lielākā daļa kandidātu tiecas pēc darba, kur nav monotonas rutīnas, un augstu novērtē darba un privātās dzīves līdzsvaru, īpaši darba devēja piedāvāto darba laika elastību,” saka Evita Karlsone.
Ko sagaida darba devēji?
Darba devēji sagaida pārliecinošu, pārdomātu un pamatotu motivāciju – jaunietim jāspēj skaidri argumentēt, kāpēc izvēlēta konkrētā pozīcija un uzņēmums, un kā šī izvēle sasaucas ar viņa mērķiem un interesēm. Būtiska ir arī spēja sarunāties un pārliecinoši sevi prezentēt. Praksē bieži novērojams, ka jauniešiem ir grūtības strukturēti noformulēt un izcelt savas stiprās puses, kā arī konstruktīvi raksturot prasmes, kuras viņi vēlētos attīstīt. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par kandidāta kompetenci, liekot domāt, ka viņš zina vai prot mazāk, nekā patiesībā, ” pamanījusi Evita Karlsone.
Tipiskākās kļūdas ir pārāk robotizēta pieeja, kas balstās uz iepriekš iemācītu scenāriju atreferēšanā vai otra galējība – kandidāts nav sagatavojies un stāsta visu, nespējot izcelt būtisko. Intervijas laikā ir jāveidojas savstarpējai un dabiskai “ķīmijai”.
“Būtiska ir vēlme mācīties, attīstīties un sekot līdzi laikam, jo darba vide ir dinamiska. Citadelē pievēršam uzmanību, vai kandidāti ir gatavi strādāt ar mākslīgo intelektu. Ja jaunietim nav intereses vai pamatzināšanu par tehnoloģijām, viņa iespējas darba tirgū var būt ierobežotākas. Iespējas sašaurina arī valodas barjera, piemēram, pretendentiem uz klientu apkalpošanas speciālista amatu bieži pietrūkst vairāku valodu zināšanu, kas ierobežo saziņu ar klientiem,” saka Evita Karlsone un piebilst, ka nozīme ir arī pretendenta studiju virzienam un personībai.
Darba devēji lielākoties meklē mērķtiecīgus kandidātus, kuri zina, ko vēlas sasniegt tuvākajā nākotnē, un vienlaikus spēj saglabāt līdzsvaru. Būtiski arī, vai kandidāts ir iedziļinājies uzņēmuma darbībā un izpētījis, ar ko organizācija nodarbojas. Vienlaikus jāņem vērā, ka darba tirgū uzņēmumi un amati ir dažādi – ir arī pozīcijas, kurās piemērotāki kandidāti, kuriem patīk stabils un vienveidīgāks darbs ar skaidri definētiem pienākumiem.”
Kā iegūt pirmo darba pieredzi?
“Kandidātiem tiek prasīta pieredze atsevišķos gadījumos, jo uzņēmumiem ir nepieciešami cilvēki, kas var salīdzinoši ātri iesaistīties darbā. Ja pieredzes nav, ir jāsāk ar praksi vai jaunākā speciālista vakancēm. Šādas iespējas apliecina, ka uzņēmumi ir atvērti un gatavi ieguldīt cilvēkos, kuriem ir vēlme mācīties un attīstīties konkrētā uzņēmumā. Zināšanu nodošana ir būtisks darba devēja ieguldījums praktikanta vai jaunākā speciālista izaugsmē, tāpēc kandidāta attieksme un ilgtermiņa plāni ir ļoti svarīgi,” saka Evita Karlsone un mudina jauniešus būt aktīviem un izmantot iespējas veidot kontaktus ar potenciālajiem darba devējiem karjeras dienās un tamlīdzīgos pasākumos.
Banku sektora specifikas dēļ Citadele nepiedāvā standarta prakses vietas. Tā vietā jau trešo gadu tiek īstenota apmaksāta vasaras programma jauniešiem – ELEVATE, dodot iespēju jauniešiem strādāt īstu darbu 2-3 mēnešu garumā. Pagājušajā gadā tika atvērtas 13 pozīcijas uz dažādiem amatiem un tika saņemti aptuveni 500 pieteikumi, šogad uz 16 vietām pretendēja 300 jaunieši. Interese ir liela visu gadu. Papildus jau minētajam pieteikumu skaitam katru mēnesi elektroniski tiek saņemti vidēji 30 pieteikumi. “Studentus un absolventus savās nodaļās uzņem tie vadītāji, kuriem ir iespēja veltīt laiku kvalitatīvam darbam ar jauniešiem. Iepriekšēja darba pieredze kandidātiem netiek prasīta, tomēr būtiska ir izvēlētā studiju joma un motivācija. Pēc programmas pabeigšanas pastāv liela iespēja turpināt darba attiecības,” Evita Karlsone.
Savukārt tiem, kuri jau kādu laiku ir darba tirgū un vēlas uzsākt darbu citā jomā, talantu piesaistes projektu vadītāja atgādina, ka ir būtiski, kā sevi pozicionējam darba intervijā. Spēja pamatot, kāpēc vēlies strādāt šajā jomā ir priekšrocība. “Ja kandidāts spēj skaidri izcelt savas stiprās puses un sasaistīt tās ar konkrēto amatu, intervija ir daudz veiksmīgāka. Darba devēji to pamana un augstu novērtē,” viņa piebilst.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.