Pieaugot ģeopolitiskajai nenoteiktībai ne tikai reģionā, bet arī pasaulē, Baltijas valstīm nākas balansēt starp drošības, sociālajām un ekonomikas attīstības prioritātēm. Īpaši nozīmīga kļūst ne tikai publisko finanšu ilgtspēja, bet arī iedzīvotāju finansiālā noturība. Vai spējam plānot savas finanses ne tikai labos laikos un esam gatavi arī neparedzētiem scenārijiem? Un kas to visvairāk ietekmē?
Vairāk krāj, bet arī vairāk aizņemas
Finansiālā drošība ir ne tikai personīgās labklājības, bet arī ekonomikas stabilitātes priekšnoteikums. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2025. gada decembrī mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā palielinājās par vairāk nekā 0,5 miljardiem eiro, savukārt iedzīvotājiem izsniegto kredītu portfelis pieauga par gandrīz 60 miljoniem eiro. Tas izgaismo divas tendences – iedzīvotāji joprojām dod priekšroku drošības spilvena veidošanai un kreditēšanas aktivitātē vērojamas būtiskas atveseļošanās pazīmes. Vienlaikus kreditēšanas dinamika Latvijā joprojām ir mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs, kas norāda uz piesardzīgāku pieeju, pieņemot lēmumus par aizņemšanos.
Jāuzsver, ka uzkrājumu rezerve un pārdomāts atmaksas plāns ļauj mājsaimniecībām veiksmīgāk pārvarēt ekonomiskās svārstības, uzņemoties jaunas saistības. Taču, ja mājsaimniecības dzīvo bez finanšu drošības spilvena, pat nelielas procentu likmju vai ienākumu izmaiņas var ātri pāraugt maksātspējas problēmās, kas krīzes laikā palielinātu spiedienu gan uz banku sistēmu, gan valsts finansēm.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem 2025. gada trešajā ceturksnī eirozonas mājsaimniecību uzkrājumu līmenis sasniedza 15,1 %. Lai gan tas nedaudz samazinājās, tas joprojām bija augstāks nekā pirms pandēmijas. Tas liecina, ka cilvēki joprojām reaģē uz nenoteiktību, palielinot uzkrājumus.
Ilgstoši dzīvojot nenoteiktības apstākļos, sabiedrība bieži sadalās divās nometnēs, proti, vieni kļūst īpaši piesardzīgi, samazina patēriņu un atliek investīcijas, piemēram, mājoklī, savukārt citi, gluži pretēji, izvēlas sevi neierobežot, jo nākotne šķiet pārāk neskaidra. Šie abi galējie varianti var vājināt ilgtermiņa noturību.
Tas pats izaicinājums arī pārējo Baltijas valstu noturībai
Vērtējot Baltijas valstis, atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju galvenokārt saistītas ar ekonomikas struktūru. Saskaņā ar Igaunijas Centrālās bankas datiem 2025. gadā aizdevumu pieaugums valstī bija straujš, savukārt noguldījumu kāpums – salīdzinoši lēnāks. Tikmēr Lietuvas Bankas dati vēsta, ka 2025. gada decembrī mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 1,4 miljardiem eiro, savukārt iedzīvotājiem izsniegto aizdevumu portfelis palielinājās gandrīz par 170 miljoniem eiro. Savukārt kreditēšanas temps Lietuvā 2025. gada beigās bija viens no straujākajiem eirozonā. Šīs tendences liecina, ka visās trīs valstīs galvenais izaicinājums ir līdzīgs – sabalansēt aizņemšanās pieaugumu ar ilgtspējīgu mājsaimniecību noturību.
Lietuvai šis un nākamie gadi būs nozīmīgi arī saistībā ar izmaiņām pensiju 2. līmeņa likumdošanā. Tā kā iedzīvotājiem ir iespēja no tā izstāties, redzam, ka daļa cilvēku jau izmanto uzkrātos līdzekļus. Saskaņā ar Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācijas datiem aptuveni 40 % jeb ap 580 000 iedzīvotāju pēc reformas izņēmuši savus uzkrājumus no 2. pensiju līmeņa. Bet 515 000 jeb 37 % cilvēku izņēmuši visas savas iemaksas kopā ar investīciju peļņu, savukārt vēl 65 400 dalībnieki veselības stāvokļa vai tuvojošās pensijas dēļ izstājušies no sistēmas vai izmantojuši iespēju izņemt 25 % no uzkrātajiem līdzekļiem. Šo darbību rezultātā kopējais izmaksāto līdzekļu apjoms šīm grupām sasniedzis attiecīgi aptuveni 2,9 miljardus eiro un 255,8 miljonus eiro.
Un, lai gan likumsakarīgi – daudzi izvēlas iegādāties sen kārotas sadzīves tehnikas preces vai ātrāk atdod aizņēmumus, pieaugusi interese par ieguldījumiem, īpaši 3. pensiju līmenī. Tikai martā un aprīlī noslēgto jauno 3. līmeņa pensiju līgumu skaits sasniedza 40 % no visa 2025. gadā piesaistīto dalībnieku apjoma. Lai gan pilnvērtīgi izvērtēt, kā iedzīvotāji rīkojušies ar pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem, varēs tikai gada beigās, jau tagad skaidrs, ka tas ir pārbaudījums sabiedrības finanšu briedumam. Novirzot līdzekļus īstermiņam, ilgtermiņa finansiālā drošība var pavājināties. Savukārt, ja tie tiek izmantoti finanšu rezerves veidošanai vai saistību samazināšanai, tiks stiprināta gan mājsaimniecību, gan valsts noturība.
Noturību noteiks sabiedrības prasme plānot finanses
Finanšu pratība šajā kontekstā nozīmē briedumu pieņemt pārdomātus lēmumus pat tad, ja apkārt valda liela nenoteiktība. Ir svarīgi, vai Baltijas valstu iedzīvotājiem būs skaidrs plāns, kas ļaus saglabāt racionālu pieeju un izvairīties no impulsīviem lēmumiem.
Tas nozīmē ne tikai saprast, kas notiek ar procentu likmēm vai cenām, bet arī spēt izvērtēt iespējamos riskus un domāt vairākus soļus uz priekšu. Svarīgi ir vienkārši un godīgi sev atbildēt – kas notiktu, ja samazinātos ienākumi vai palielinātos maksājumi, un vai es tam esmu gatavs. Šāda pieeja finansēm palīdzētu iedzīvotājiem saglabāt lielāku stabilitāti pat sarežģītā laikā.
Lai gan var šķist, ka tā ir tikai neliela detaļa bez būtiskas ietekmes, patiesībā valsts noturību lielā mērā ietekmē mājsaimniecību finansiālā situācija un uzvedība. Jo vairāk ģimeņu būs izveidojušas finanšu rezervi, atbildīgi pārvaldīs savas saistības un konsekventi plānos ilgtermiņa nākotni, jo mazāka iespējamība, ka ekonomiskie satricinājumi radīs nopietnus izaicinājumus gan sabiedrībai, gan valstij.