Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja
Investīciju piesaiste Baltijas valstīm nekad nav bijusi pašsaprotama. Tā vienmēr ir bijusi konkurence valstu starpā un mērķtiecīga darba rezultāts. Marta beigās izskanējusī ziņa par Vācijas autobūves nozares milža “Aumovia” aiziešanu no Lietuvas tirgus pievērsa uzmanību plašākam jautājumam – kas šodien nosaka ārvalstu investoru lēmumus? Vai tas ir atsevišķs gadījums, vai arī signāls par plašākām pārmaiņām Baltijas investīciju vidē?
Ģeopolitika un ekonomiskā stabilitāte kļūst par investoru prioritāti
Mūsdienās ārvalstu investoru lēmumus ietekmē arvien vairāk faktoru – sākot no darba tirgus līdz ģeopolitiskajai, ekonomiskajai un nodokļu stabilitātei. Lai gan Baltijas ekonomika pēdējā laikā saglabājas samērā noturīga un izceļas uz lēnākas eirozonas izaugsmes fona, investori reģionu vērtē plašākā kontekstā – sasaistē ar visas Eiropas ekonomikas ciklu.
Šajā kontekstā būtisku ietekmi atstāj arī ģeopolitiskā situācija, tostarp militārie konflikti, kas veicina energoresursu cenu svārstības. Tā rezultātā inflācija, īpaši degvielas segmentā, šogad var saglabāties augstā līmenī, palielinot nenoteiktību un ietekmējot investoru gaidas.
Starptautiskie dati liecina, ka ārvalstu investoru noskaņojums saglabājas piesardzīgs. Saskaņā ar “Financial Times” grupas “fDi Intelligence” veikto investoru aptauju, 72 % respondentu ģeopolitisko nestabilitāti minēja kā būtiskāko risku ārvalstu tiešajām investīcijām 2026. gadā, savukārt 41 % kā otro nozīmīgāko faktoru norādīja ekonomisko un finanšu nenoteiktību.
Tas nozīmē, ka investoriem arvien nozīmīgāka ir stabilitāte un drošība, savukārt tirdzniecības politikas pārmaiņas, ģeopolitiskā spriedze un finanšu tirgu svārstības ieņem būtisku vietu investīciju lēmumu pieņemšanā.
Jaunu investoru piesaiste kļūst arvien sarežģītāka
Lietuvas Bankas dati liecina, ka ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) dinamika Lietuvā no pirmā acu uzmetiena saglabājas spēcīga. 2025. gada trešajā ceturksnī faktiskās investīciju ieplūdes pārsniedza COVID-19 pandēmijas noslēgumā fiksēto maksimumu, un uzkrāto investīciju līmenis joprojām ir augsts.
Tomēr detalizētāka analīze atklāj būtiskas nianses. Pamatkapitāls, kas visprecīzāk atspoguļo jaunu investoru ienākšanu, pēdējā laikā samazinās. Aprēķini rāda, ka 2025. gada trešajā ceturksnī ārvalstu investīcijas pamatkapitālā samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2022. gada sākuma, un kopš 2024. gada beigām vērojama noturīga šo investīciju lejupslīdes tendence – tās sarukušas gandrīz 3,5 reizes.
Kopējo investīciju pieaugumu šajā pašā periodā nodrošināja citi komponenti. Kopš 2024. gada trešā ceturkšņa kopējās ĀTI ieplūdes palielinājās par 68,5 miljoniem eiro. Lai gan pamatkapitāls samazinājās par 330 miljoniem eiro, reinvestētā peļņa pieauga par 82 miljoniem eiro, bet parāda instrumenti – par 316 miljoniem eiro. Tādējādi var secināt, ka investīciju pieaugumu valstī galvenokārt uztur ārvalstu akcionāru aizdevumi to kontrolētajiem uzņēmumiem Lietuvā, nevis jaunu investoru ienākšana.
Arī Latvijā investīciju vide 2025. gadā saglabājās piesardzīga. CEIC dati apstiprina, ka pēc krituma 2024. gadā kopējie investoru ieguldījumi pamatlīdzekļos ir stabilizējušies, taču to īpatsvars ekonomikā joprojām ir zemāks nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. ĀTI plūsmas saglabājās svārstīgas ar būtisku reinvestētās peļņas īpatsvaru, savukārt jaunu pašu kapitāla ieguldījumu dinamiku kavēja nenoteiktība ārējā vidē. Vienlaikus Latvijai ir izdevies piesaistīt vairākus lielus, uz eksportu orientētus un augstākas pievienotās vērtības projektus, īpaši bioekonomikā, viedajā enerģētikā, IKT un ar aizsardzību saistītā ražošanā. Nesenie piemēri ietver nozīmīgas investīcijas progresīvu bioizejvielu ražošanā, atjaunojamajos degvielas veidos un globālo biznesa pakalpojumu centros. Tas liecina par strukturālu investīciju pārorientāciju uz mazāku skaitu lielākiem un zināšanu ietilpīgiem projektiem, nevis plaša mēroga kapitāla ieplūdes paātrinājumu.
Igaunijā 2025. gada trešajā ceturksnī pamatkapitāla bilance pat noslīdēja negatīvā zonā. Neto aizplūde liecina, ka investori biežāk samazināja kapitāla līdzdalību, nekā veica jaunus ieguldījumus. Lai gan ceturtā ceturkšņa straujais kāpums līdz 728 miljoniem eiro un reinvestētā peļņa uzlaboja kopējo ĀTI bilanci (168,7 milj. EUR), redzams, ka investīciju vide ir kļuvusi fragmentāra. Investori izvairās no ilgtermiņa saistībām pamatkapitālā, tā vietā izvēloties elastīgākus finansēšanas modeļus, kas ļauj operatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskajiem riskiem.
Investori Baltijas reģionā saglabā savu klātbūtni, taču jaunu projektu piesaiste kļūst arvien sarežģītāka un nevienmērīgāka. To var ietekmēt pieaugošās darbaspēka izmaksas, nodokļu izmaiņas, ģeopolitiskā vide un vājais eirozonas ekonomikas cikls, kas ierobežo investīciju aktivitāti visā Eiropā.
Svarīgi ir ne tikai piesaistīt, bet arī noturēt
Baltijas valstis saglabā konkurētspēju, taču konkurence par ārvalstu investīcijām acīmredzami pieaug. Investori arvien rūpīgāk izvērtē riskus un lēmumus nosaka arvien plašāks faktoru loks – no ģeopolitikas līdz darba tirgum un regulatīvajai videi.
Tāpēc svarīgākais ir ne tikai piesaistīt investīcijas, bet arī tās noturēt. Šajā kontekstā “Aumovia” lēmums pamest Lietuvu kalpo kā būtisks atgādinājums. Viena projekta aiziešana pati par sevi vēl nenozīmē tendenci, taču šādi lēmumi parasti nav nejauši. Tos nosaka ilgākā laikā veidojies faktoru kopums: izmaksas, regulatīvā vide, darba tirgus un kopējais uzņēmējdarbības klimats. Un tas atspoguļo investoru uztveri par uzkrātajiem riskiem.
Šodien konkurence vairs nav tikai par investoru piesaisti, bet arī par to noturēšanu. Laika gaitā tieši šī atšķirība noteiks, kuras valstis saglabās pievilcību kapitālam un kuras – ne. Konkurētspēja piederēs tiem, kas konsekventi spēs investoriem nodrošināt skaidrību, prognozējamību un pārliecību ieguldīt kapitālu izaugsmē.